Atkārtoto uzskaišu nozīme dienastauriņu (Papilionoidea) imago monitoringā: piemērs mežmalās veiktām uzskaitēm

Abstract

Dienastauriņi ir vides kvalitātes un klimata pārmaiņu bioindikatori. Pēdējās simtgades laikā to populācijas piedzīvo strauju skaita samazināšanos. Objektīva tendenču novērtējuma pamatā ir nenovirzīti uzskaišu rezultāti. Dienastauriņu monitoringā atkārtotas uzskaites ir pieņēmums, lai aptvertu populācijas temporālo sadalījumu, tomēr mainīgā konstatēšanas varbūtība tajās parasti netiek ņemta vērā. Bakalaura darbā, izmantojot hierarhiskos attāluma modeļus, ar kāpostu balteņa Pieris brassicae piemēru tika analizētas Pollarda uzskaišu metodikas nepilnības. Tika demonstrēts, ka šīs sugas konstatēšanas varbūtība nav vienāda visā uzskaites telpā un ka sugas pieejamība mainās vides svārstību ietekmē. Rezultāti liecina, ka Pollarda laikapstākļu standarts nenodrošina iegūto vērtību salīdzināmību pētījumā apskatītajā laika un telpas diapazonā.

Butterflies are bioindicators of environmental quality and climate change. Their populations have declined rapidly over the past century. Objective trend assessment relies on unbiased survey data. In butterfly monitoring, it is assumed that repeated counts reflect the temporal distribution of the population; however, variable detection probability is usually not considered. In this work, hierarchical distance models are used to analyse limitations of the Pollard Walk method, using the large white Pieris brassicae as an example. It is shown that the detection probability of this species is not uniform within the assumed Pollard box, and that its availability varies with environmental fluctuations. The results show that the Pollard weather standard does not ensure comparability of values across the studied spatial and temporal range.