Polarizācijas saistība ar agresiju sociālajos medijos

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot polarizācijas (kā stāvokļa) saistības ar agresiju sociālajos medijos, kā arī noteikt, vai pastāv dzimumatšķirības rādītājos polarizācijas līmenī un agresijas līmenī sociālajos medijos. Pētījumā piedalījās no 18 līdz 60 gadus veci Facebook un Instagram sociālo mediju lietotāji (N=66, 77 % sievietes). Pētījumā tika izmantota Polarizācijas (kā stāvokļa) līmeņa noteikšanas aptauja (Polarisation (as a state) measurement survey), kā arī Agresijas līmeņa sociālajos medijos noteikšanas aptauja (Social media aggression survey). Pētījuma rezultāti norāda uz pozitīvu korelāciju starp polarizācijas (kā stāvokļa) līmeni un agresijas līmeni sociālajos medijos. Pētījumā netika konstatētas statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības polarizācijas (kā stāvokļa) rādītājos, taču tika konstatētas statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības agresijas līmenī sociālajos medijos.

The aim of this study was to determine the associations between polarisation (as a state) and aggression on social media, and to identify whether there are gender differences in the level of polarisation and aggression in social media. The participants were 18 to 60 year old Facebook and Instagram social media users (N=66, 77% female). The Polarisation (as a state) measurement survey and the Social media aggression survey were used in the study. The results of the study indicate a positive correlation between the level of polarisation (as a state) and the level of social media aggression. The study found no statistically significant gender differences in polarisation (as a state), although statistically significant gender differences were observed in social media aggression results.