Dzīvesspēka un veselības uzvedības saistības cilvēkiem ar dažādu pietuvinātību traumatiskām pieredzēm

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot dzīvesspēka un veselības uzvedības saistības cilvēkiem ar dažādu pietuvinātību traumatiskām pieredzēm. Pētījuma izlasi veido 102 respondenti 19-59 g.v. Datu ievākšanai izmantotie instrumenti - Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem (Friborg et al., 2003); Multidimensionālā veselības uzvedības aptauja (Burgan, 2011); Dzīves notikumu kontrolsaraksts (Weathers et al., 2013). Veicot Spīrmena korelācijas analīzi, secināts: dzīvesspēka dimensijas un veselības uzvedība ir statistiski nozīmīgi pozitīvi saistītas; pietuvinātība noteiktām traumatiskām pieredzēm saistāma ar pazeminātu dzīvesspēka līmeni; kopējā pietuvinātība traumatiskām pieredzēm un veselības uzvedība neuzrāda statistiski nozīmīgas saistības, taču pietuvinātība atsevišķām traumatiskām pieredzēm saistāma ar pazeminātiem veselības uzvedības aspektiem.

The aim of the bachelor's thesis was to examine the relationship between resilience and health behavior amongst individuals with varying proximity to trauma. The study sample consisted of 102 respondents aged 19 to 59. The instruments used for data collection - Resilience Scale for Adults (Friborg et al., 2003); the Multidimensional Health Behaviors Questionnaire (Burgan, 2011); Life Events Checklist for DSM-5 (LEC-5) (Weathers et al., 2013). Spearman's correlation analysis revealed that resilience dimensions and health behavior are statistically significantly positively correlated and exposure to certain types of traumatic experiences was associated with lower levels of resilience; overall proximity to traumatic experiences does not correlate with health behavior, but proximity to certain types of traumatic experiences was negatively correlated with certain health behavior aspects.