Institucionālo elementu sakarības ar vēlētāju aktivitāti pašvaldību vēlēšanās
Zusammenfassung
Šajā pētījumā tiek analizēta formālo institucionālo faktoru ietekme uz vēlētāju aktivitāti pašvaldību vēlēšanās, salīdzinot sešas Eiropas valstis – Latviju, Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Slovākiju un Horvātiju. Pētījums balstīts jaunā institucionālisma pieejā, pievēršoties tam, kā vēlēšanu sistēmas tips, kandidēšanas nosacījumi, pašvaldības iedzīvotāju skaits un vēlētāju iekļaušanas mehānismi (e-balsošana un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums) strukturāli ietekmē vēlētāju līdzdalību. Darba mērķis ir izprast, kā dažādi institucionāli nosacījumi ietekmē vēlēšanu aktivitāti pašvaldību līmenī. Pētījumā izmantota jauktā metodoloģiskā pieeja – kvalitatīvā daļā tiek analizēti vēlēšanu likumi un normatīvie akti, savukārt kvantitatīvajā daļā veidots institucionālais indekss un salīdzināti vēlēšanu aktivitātes rādītāji dažādās pašvaldību grupās. Tiek pārbaudītas trīs hipotēzes, kas attiecas uz vēlēšanu sistēmas struktūru, iedzīvotāju skaita ietekmi un vēlētāju iekļaušanas mehānismu lomu līdzdalībā. Pētījums piedāvā salīdzinošu skatījumu uz institucionālās vides nozīmi demokrātiskajā līdzdalībā, identificējot potenciālos šķēršļus un veicinošos faktorus vēlētāju iesaistei. Atslēgvārdi: vēlēšanu aktivitāte, institucionālā vide, pašvaldību vēlēšanas, vēlētāju iekļaušana, iedzīvotāju skaits, vēlēšanu sistēma his study analyses the impact of formal institutional factors on voter turnout in municipal elections by comparing six European countries: Latvia, Lithuania, Estonia, the Czech Republic, Slovakia, and Croatia. Grounded in the framework of new institutionalism, the research focuses on how electoral system type, candidacy requirements, municipal population size, and voter inclusion mechanisms (including e-voting and campaign regulations) structurally influence voter participation. The aim of the study is to understand how various institutional arrangements affect voter turnout at the local level. A mixed-method approach is applied – the qualitative component includes the analysis of electoral laws and legal frameworks, while the quantitative part involves the construction of an institutional openness index and a comparative assessment of turnout across different municipal groups. Three hypotheses are tested, addressing the influence of the electoral system structure, population size, and mechanisms of voter inclusion on electoral participation. The study offers a comparative perspective on the role of the institutional environment in democratic participation, identifying potential barriers and facilitating factors that shape citizen engagement in local elections. Keywords: voter turnout, institutional environment, municipal elections, voter inclusion, population size, electoral system