Totālās aizsardzības elementi Latvijas, Somijas un Šveices valsts aizsardzības koncepcijās: salīdzinoša analīze

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Totālās aizsardzības elementi Latvijas, Somijas un Šveices valsts aizsardzības koncepcijās: salīdzinoša analīze”. Šajā darbā ar kvalitatīvām pētniecības metodēm pētīts, kā darbā definētie totālās aizsardzības elementi - bruņoto spēku loma - militārā un civilā dienesta veids, valsts institūciju un civilās aizsardzības koordinācija, sabiedrības iesaiste un sagatavotība krīzēm, kritiskās infrastruktūras aizsardzība, stratēģiskā komunikācija un sabiedrības psiholoģiskā noturība, valsts noturība pret militāriem un nelineāriem draudiem, un ekonomiskā drošība - ir konceptualizēti un praktiski īstenoti trīs atšķirīgās drošības vidēs. Teorētiskais ietvars balstīts totālās un visaptverošās aizsardzības, asimetriskā kara un sabiedrības noturības teorijās. Līdzās Ivana Aregina-Tofta (Ivan Arreguín-Toft), Endrjū Maka (Andrew Mack) un Gila Meroma (Gil Merom) darbiem izmantotas arī Džeimsa C. Skota (James C. Scott) atziņas par civilās pretestības spēku, Jana Osburga (Jan Osburg) un Džefrija Rekorda (Jeffrey Record) pētījumi par mazo valstu pretošanās stratēģijām, Barija Buzāna (Barry Buzan), Oles Vēvera (Ole Wæver) un Jāpa de Vildes (Jaap de Wilde) drošības sektoru pieeja, kā arī citu autoru darbi un atziņas. Empīriskajai bāzei izmantota valstu oficiālo aizsardzības plānošanas stratēģisko dokumentu un ziņojumu satura analīze. Pētījuma dizains ir kvalitatīvs pētījums, kura ietvaros veiktas daļēji strukturētas intervijas ar katras valsts aizsardzības pētniekiem un ekspertiem. Rezultāti apliecina, ka kopējā elementu struktūra ir līdzīga, taču Somija demonstrē pilnīgu sabiedrības un valsts lomas integrāciju, Latvija – agrīnu īstenošanas fāzi ar izteiktu civilās komponentes trūkumu, bet Šveice ‒ federāli decentralizētu paplašināto aizsardzību bez vienotas stratēģiskās komunikācijas sistēmas.

The topic of the bachelor thesis is “Elements of Total Defence in Latvian, Finnish and Swiss National Defence Concepts: a Comparative Analysis”. This thesis uses qualitative research methods to explore how the elements of total defence defined in the thesis - the role of the armed forces - military and civilian service, coordination between state institutions and civil defence, public engagement and crisis preparedness, critical infrastructure protection, strategic communication and public psychological resilience, state resilience to military and non-linear threats, and economic security - are conceptualised and practically implemented in three different security environments. The theoretical framework is based on the theories of total and comprehensive defence, asymmetric warfare and societal resilience. Alongside the work of Ivan Arreguín-Toft, Andrew Mack and Gil Merom, it also draws on the work of James C. Scott's insights into the power of civil resistance, Jan Osburg’s and Jeffrey Record's studies of small state resistance strategies, Barry Buzan’s, Ole Wæver’s and Jaap de Wilde's security sector approach, as well as the work and insights of other authors. The empirical basis is a content analysis of official national defence planning strategy documents and reports. The research design is qualitative, involving semi-structured interviews with defence researchers and experts in each country. The results show that the overall structure of the elements is similar, but that Finland demonstrates full integration of society and the role of the state, Latvia shows an early implementation phase with a distinct lack of a civilian component, and Switzerland, a federally decentralised 'extended defence' without a coherent strategic communication system.