Talibu režīma ietekme uz sieviešu tiesībām Afganistānā

Abstract

Bakalaura darbs pēta Talibu režīma ietekmi uz sieviešu tiesībām Afganistānā kopš 2021. gada, izmantojot intersekcionālā feminisma teorētisko ietvaru. Balstoties uz Kimberlé Crenshaw “krustojuma” metaforu un papildinot to ar Cynthia Enloe un J. Ann Tickner feminisma perspektīvām, darbs analizē, kā Talibu ideoloģiskā un politiskā kontrole, kas izpaužas caur stingriem šariata likumu ierobežojumiem, sistemātiski apspiež sieviešu piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un publiskajai līdzdalībai. Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta dzimumu nevienlīdzības mijiedarbībai ar etnisko piederību, reliģiju, sociālo šķiru un ģeogrāfisko atrašanās vietu, izceļot sieviešu specifiskās apspiešanas formas un ekonomisko marginalizāciju. Izmantojot kvalitatīvo kontentanalīzi un sekundāros datus no ANO, Human Rights Watch, Amnesty International un citiem starptautisko organizāciju ziņojumiem, darbs atklāj Talibu politikas mehānismus un to nevienlīdzīgās sekas dažādām sieviešu grupām. Darba novitāte slēpjas intersekcionālā feminisma pielietojumā, kas piedāvā jaunu skatījumu uz Talibu režīma radīto strukturālo nevienlīdzību, sniedzot būtisku ieguldījumu sieviešu tiesību pētniecībā autoritāra režīma kontekstā.

The bachelor`s thesis examines the impact of the Taliban regime on women`s rights in Afghanistan since 2021 using the theoretical framework of intersectional feminism. Building on Kimberlé Crenshaw`s metaphor of ‘intersectionality’ and complementing it with the feminist perspectives of Cynthia Enloe and J. Ann Tickner, the thesis analyses how the Taliban`s ideological and political control, manifested through severe restrictions on Sharia law, systematically suppresses women`s access to education, employment, health care and public participation. The study focuses on the interaction of gender inequality with ethnicity, religion, social class and geographical location, highlighting specific forms of oppression and economic marginalisation of women. Using qualitative contingent analysis and secondary data from reports by the UN, Human Rights Watch, Amnesty International and other international organisations, the paper reveals the mechanisms of Taliban policies and their unequal consequences for different groups of women. The novelty of the work lies in the application of intersectional feminism, which offers a new perspective on the structural inequalities created by the Taliban regime, making an important contribution to the study of women`s rights in the context of authoritarian regimes.