Kohēzijas politikas fondu ietekme uz reālo konverģenci Eiropas Savienībā

Abstract

Lai gan kohēzijas politika veido aptuveni trešdaļu no Eiropas Savienības budžeta, joprojām pastāv neskaidrība par tās fondu efektivitāti ekonomiskās izaugsmes un konverģences veicināšanā Eiropas Savienībā. Nereti tiek apšaubīts, vai sniegtais finansējums patiešām sekmē mazāk attīstīto reģionu izlīdzināšanos. Izmantojot paneļa datu regresijas modeļus NUTS-2 un NUTS-3 reģionu dalījumā, konstatēts, ka fondu korelācija ar ekonomisko izaugsmi nav viennozīmīga, bet tiek apstiprināta reālā konverģence Eiropas Savienībā. ESF+ ietekme kļūst pozitīvi nozīmīga detalizētākā reģionālā dalījumā, KF ietekme ir būtiska ES13 valstī, bet ERAF ietekme nav vienmērīga.

Although cohesion policy accounts for around a third of the European Union's budget, there is still uncertainty about the effectiveness of its funds in promoting economic growth and convergence in the EU. It is often questioned whether the funding provided actually contributes to the levelling out of less developed regions. Using panel data regression models for NUTS-2 and NUTS-3 regions, the impact of the funds is not clear-cut, but it confirms real convergence within the EU. The ESF+ effect becomes positively significant at a more detailed regional breakdown, the CF effect is significant in the EU13, while the ERDF effect is uneven.