Vai uzņēmējdarbība atmaksājas? Pašnodarbinātības atdeves empīriskā analīze

Abstract

Darbs veltīts pašnodarbinātības ekonomiskās atdeves izpētei Latvijā, izvērtējot to kā alternatīvu tradicionālajai algotajai nodarbinātībai. Pētījuma sākumā tiek izskaidrots pašnodarbinātības jēdziens, tās ekonomiskā loma un regulējums, īpašu uzmanību pievēršot likumdošanas aspektiem un motivējošajiem faktoriem. Turpinājumā analizētas pašnodarbināto sociāli demogrāfiskās iezīmes, darba stāža dinamika un darba stundu skaits, balstoties uz Eurostat datiem, lai sniegtu salīdzinošu ieskatu Latvijas situācijā Eiropas kontekstā. Empīriskās daļas centrā ir ekonometriskā analīze, kas veikta balstoties uz ES-SILC datiem par 2021–2023 gadu; tiek novērtētas darba ienākumu atšķirības starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, diferencējot pašnodarbinātos ar un bez darbiniekiem. Regresijas rezultāti norāda uz to, ka, pie pārējiem vienādiem nosacījumiem, pašnodarbināto bez darbiniekiem ienākumi ir mazāki nekā algotajiem kolēģiem. Papildus tika veikts arī probit modelis, lai novērtētu varbūtību būt pašnodarbinātam salīdzinājumā ar algotu darbinieku. Darba noslēgumā izstrādāti priekšlikumi pašnodarbinātības vides uzlabošanai Latvijā, īpaši akcentējot valsts atbalsta lomu, nodokļu režīma pārskatīšanu un sociālo garantiju stiprināšanu.

The thesis is dedicated to exploring the economic returns to self-employment in Latvia, evaluating it as an alternative to traditional wage employment. The initial part of the study explains the concept of self-employment, its economic role, and regulatory framework, with particular attention given to legal aspects and motivating factors. This is followed by an analysis of the socio-demographic characteristics of the self-employed, work experience dynamics, and working hours, based on Eurostat data, to provide a comparative insight into Latvia’s situation within the European context. At the core of the empirical section is an econometric analysis based on EU-SILC data for the years 2021–2023, assessing income differences between employees and self-employed individuals, distinguishing between self-employed persons with and without employees. The regression results indicate that, holding other factors equal, labour income of self-employed without workers is lower than that of salaried employees. Additionally, probit model was applied to estimate the probability of being self-employed compared to being an employee. The thesis concludes with policy recommendations for improving the self-employment environment in Latvia, with particular emphasis on the role of government support, tax regime revision, and strengthening social protection mechanisms.