Iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Latvijā, izmantojot OLG modeli

Abstract

Sabiedrības novecošana, zema dzimstība un darbspējīgo emigrācija apdraud Latvijas PAYG pensiju sistēmas fiskālo ilgtspēju. Šī darba mērķis ir kvantitatīvi novērtēt 1. līmeņa pensiju sistēmas ilgtspēju 2023 – 2050 gadu periodā demogrāfisko un ekonomisko faktoru ietekmē, izmantojot pārklājošo paaudžu (OLG) modeli. Salīdzinot eksogēno (fiksēta in- deksācija) un endogēno (Koba – Duglasa ražošanas funkcija) pieeju algu indeksācijai, tiek simulēti politikas scenāriji — produktivitātes pieaugums, migrācijas saldo stabilizācija un pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Rezultāti rāda, ka katrs instruments individuāli nodrošina pensiju sistēmas fiskālo pārpalikumu, taču to kombinācija nodrošina sistēmas noturību pret demogrāfiskiem un ekonomiskiem šokiem.

Population ageing, low fertility, and emigration of working-age population threaten the fiscal sustainability of Latvia’s PAYG pension system. This study aims to quantitatively assess the sustainability of the first-pillar pension scheme over the 2023–2050 period un- der demographic and economic factors, using an overlapping-generations (OLG) model. By comparing exogenous (fixed indexation) and endogenous (Cobb–Douglas production function) approaches to wage indexation, we simulate policy scenarios — productivity growth, migration balance stabilization, and retirement-age increases. The results show that each instrument alone can generate a fiscal surplus, but their combination provides the greatest resilience against demographic and economic shocks.