Nestabils darbs pārtikas piegādes nozarē: Wolt kurjeru gadījums Baltijas valstīs

Abstract

Pētījums analizē, kā Wolt kurjeru platformas starpniecību organizētais ēdiena piegādes darbs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veido nedrošas nodarbinātības apstākļus un veicina darba tirgus segmentāciju. Balstoties uz nedrošas darba formas, dubultā darba tirgus segmentācijas, platformkapitālisma un regulējuma teorijām, darbs mēģina noskaidrot, vai platformu darbam piemītošā elastība patiešām nozīmē autonomiju vai tikai kalpo kā kontroles mehānisms. Empīrisko datu iegūšanai tika veikta strukturēta aptauja, kurā piedalījās 54 Wolt kurjeri. Dati tika analizēti salīdzinoši visās trīs Baltijas valstīs. Rezultāti liecina, ka platformu darbs nodrošina zemu ienākumu stabilitāti, ierobežotu piekļuvi institucionālajai aizsardzībai un augstu darbinieku mainību. Lielākā daļa kurjeru pelna mazāk nekā €600 mēnesī, vairāk nekā divas trešdaļas apsver aiziešanu no darba, un tikai 24% ir reāli izmantojuši sabiedriskās aizsardzības iespējas, neskatoties uz plašo informētību. Pierādījumi liecina, ka darba ņēmēju atkarība un institucionālā izslēgšana tiek sistemātiski atjaunota caur juridisku neskaidrību un algoritmisko pārvaldību. Nacionālais konteksts šos rezultātus daļēji ietekmēja: Igaunijas respondenti ziņoja par nedaudz augstākiem ienākumiem un labāku piekļuvi, kamēr Latvijas un Lietuvas kurjeri saskārās ar izteiktāku nedrošību. Pētījums rāda, ka platformu darbs atdarina sekundārā darba tirgus iezīmes – zemu atalgojumu, neformālu statusu un ierobežotu mobilitāti – un nav uzskatāms par pilnvērtīgu alternatīvu elastīgai nodarbinātībai. Darbs secina, ka Wolt platformas modelis nevis veicina pāreju uz drošāku nodarbinātību, bet gan nostiprina strukturālu nedrošību. Ieteikumu adresāti ir valsts regulatori, Wolt vadība un paši kurjeri. Baltijas platformu ekonomikas ilgtspējai ir nepieciešama juridiskā statusa pārskatīšana, sociālās apdrošināšanas reforma, algoritmu pārredzamība, garantēts minimālais atalgojums un kurjeru pašorganizēšanās, lai mazinātu ar šo darba formu saistītos riskus.

The research investigates how the platform-mediated food delivery work of Wolt couriers in Latvia, Lithuania, and Estonia creates conditions of precarious work and labor market segmentation. Using theories from precarity, dual labor market segmentation, platform capitalism and regulatory analysis, the paper tries to find out if the flexibility supposedly characterising platform work really reflects autonomy or is just a mechanism of control. A structured survey was conducted on 54 couriers of Wolt to gather empirical data which was analyzed comparatively across the three Baltic States. Findings suggest that platform work has low income stability, restricted access to institutions, and high turnover. Most couriers earned less than €600 a month. More than two-thirds were going to quit. And only 24% accessed these public protections despite it being widespread. Evidence showed that worker dependency and institutional exclusion were reproduced in legal ambiguities and algorithmic management. National context moderated these outcomes: Estonian respondents reported slightly better earnings and access, while Latvian and Lithuanian couriers faced more severe precarity. The research indicates that platform work replicates characteristics of secondary labor with low pay, informal status, lack of mobility; not a substitute for flexibly gainful alternative work. The paper concludes that Wolt’s model reinforces structural precarity rather than any transitions. The public regulators, Wolt management, and the workers themselves are the addressees of the recommendations. The Baltic platform economy can benefit from a legal reclassification, social insurance reform, transparency of algorithms, minimum earnings guarantees, and self-organization of couriers in order to mitigate risks.