Parlamenta analītisko dienestu kapacitāte salīdzinošā griezumā

Abstract

Maģistra darba nosaukums ir “Parlamenta analītisko dienestu kapacitāte salīdzinošā griezumā” ar pētījuma mērķi - noskaidrot Latvijas parlamenta analītiskā dienesta kapacitāti, salīdzinot to ar līdzīgu valstu pieredzi. Kapacitāte šī pētījuma ietvaros tiek izprasta kā institucionālā spēja nodrošināt kvalitatīvu analītisko atbalstu parlamenta darbam, un tā izpaužas trīs savstarpēji saistītos aspektos: cilvēkresursu pieejamībā, materiāltehniskajā nodrošinājumā un finansiālajā neatkarībā. Papildus tika analizēts arī parlamenta pieprasījuma apjoms pēc pierādījumos balstīta analītiskā atbalsta, lai izvērtētu, cik lielā mērā esošā kapacitāte ļauj reaģēt uz šīm vajadzībām un nodrošināt atbilstošu informācijas apjomu lēmumu pieņemšanas procesā. Darba teorētiskajā daļā sniegts pārskats par parlamentāro analītisko dienestu būtību, to funkcijām un kapacitāti kā priekšnoteikumu pierādījumos balstītas politikas veidošanai. Teorētiskais ietvars balstīts uz starptautiskajiem piemēriem, IFLA un IPU vadlīnijas izmantotas kā praktisks salīdzinājuma ietvars ar noteikto labo praksi. Empīriskajā daļā veikta Saeimas analītiskā dienesta kapacitātes novērtēšana un salīdzinoša analīze ar līdzīgu valstu – Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Slovākijas un Slovēnijas pastāvošo praksi. Veiktas elektroniskās aptaujas uz kurām atbildes sniedza 14. Saeimas deputāti un daļēji strukturizēta intervija ar Saeimas analītiskā dienesta vadītāju, lai identificētu analītiskā dienesta stiprās puses, esošos ierobežojumus, tā funkcionalitāti likumdevēju un analītiskā dienesta pārstāvja skatījumā. Maģistra darba galvenie secinājumi ir - Latvijas Saeimas analītiskā dienesta kapacitāte vēl aizvien ir zemāka salīdzinājumā ar līdzīgu valstu parlamentārajiem analītiskajiem dienestiem, to būtiski ierobežo cilvēkresursu trūkums, ierobežota institucionālā autonomija un sarežģīti pieprasījumu apstiprināšanas mehānismi. Lai gan starp 14. Saeimas deputātiem pastāv pozitīva attieksme pret pierādījumos balstītu politiku, dienests šobrīd spēj nodrošināt tikai ierobežotu analītiskā atbalsta apjomu, pielāgojoties prioritātēm, ko nosaka politiskā vadība. Maģistra darba apjoms ir 113 lapaspuses, sastāv no ievada, 5 nodaļām, 4 attēliem, 6 tabulām, secinājumiem, izmantoto avotu saraksta un 6 pielikumiem.

Title of the Master’s Thesis: “Comparative analysis of parliamentary analytical services capacity” with the research objective – to assess the capacity of the Latvian Parliament’s analytical service by comparing it to the experience of similar countries. In the context of this study, capacity is understood as the institutional ability to provide high-quality analytical support to parliamentary work, which is expressed through three interrelated dimensions: availability of human resources, material-technical support, and financial independence. Additionally, the study analyzed the volume of parliamentary demand for evidence-based analytical support to evaluate how adequately the existing capacity meets these needs and provides the necessary information for the decision-making process. The theoretical part of the work provides an overview of the nature of parliamentary analytical services, their functions and capacity as a prerequisite for evidence-based policy-making. The theoretical framework is based on international examples, IFLA and IPU guidelines are used as a practical comparison framework with established good practice. The empirical part assesses the capacity of the Saeima analytical service and conducts a comparative analysis with the existing practice of similar countries – Lithuania, Estonia, the Czech Republic, Slovakia and Slovenia. Electronic surveys were conducted, to which the deputies of the 14th Saeima responded, and a semi-structured interview was conducted with the head of the Saeima analytical service, in order to identify the strengths of the analytical service, existing limitations, and its functionality from the perspective of legislators and a representative of the analytical service. The main conclusions of the master's thesis are - the capacity of the analytical service of the Latvian Saeima is still lower compared to parliamentary analytical services of similar countries, it is significantly limited by the lack of human resources, limited institutional autonomy and complex mechanisms for approving requests. Although there is a positive attitude towards evidence-based policy among the members of the 14th Saeima, the service is currently able to provide only a limited amount of analytical support, adapting to the priorities set by the political leadership. The master’s thesis consists of 113 pages and includes an introduction, 5 chapters, 4 figures, 6 tables, conclusions, a list of references, and 6 appendices.