Rīgas jauniešu attiecības ar apģērbu un vides apziņu

Abstract

Šajā uz etnogrāfiskiem pētījumiem balstītajā darbā es analizēju, kā jaunieši Rīgā veido savas attiecības ar apģērbu ātrās modes industrijas uzplaukumā un kā vides problemātika viņus ietekmē trīs dimensijās: patērētāju rituālos, objektu biogrāfiju izbeigšanā un mītos, kas saistīti ar ētisku patēriņu. Vienpadsmit pētījuma dalībnieku (vecumā 20-35) stāstījumi ilustrēja viņu sarežģītās attiecības ar apģērbu, kas ne vienmēr atbilst tirgus virzītam patēriņam. Tā kā apģērbs ir sociāli objekti, kas satur personiskas pieķeršanās un atmiņas, to mijiedarbība iezīmē patērētāju identitāti. Jauniešu attiecības ar apģērbu ietekmē viņu prioritātes, gaume un konflikti, kas saistīti ar vides apziņas ētiskajām pretrunām.

In this thesis grounded in ethnographic research, I analyzed how young people in Riga con-duct their relationships with clothes after the fast fashion industry has expanded and how environ-mental issues influence them through three dimensions: consumer rituals, termination of object bi-ographies, and myths relating to ethical consumption. Conducting the semi-structured interviews with my eleven interlocutors, aged between twenty and thirty-five, illustrated their complex rela-tionships with clothes not necessarily aligned with market-driven consumption. As clothes are so-cial objects and contain personal attachments and memories, their interactions delineate consumers' identities. In addition, the relationship is influenced by their priorities, tastes, and conflicts due to ethical contradictions of environmental consciousness.