Skolotāju tolerance pret mobingu skolēnu vidū

Abstract

Veicot 12 padziļinātas, daļēji strukturētas intervijas ar skolotājiem un skolu atbalsta personālu no 7 dažādām Latvijas skolām, šis pētījums parāda, kā skolotāji atpazīst un risina mobinga situācijas skolēnu vidū. Vardarbība tiek kategorizēta kā “nepieņemama”, ja tā atbilst Dana Olveusa mobinga definīcijas kritērijiem, un kā “pieņemama”, ja to var izskaidrot ar provokāciju, humoru un jokiem vai dzimtes lomām. Skolotāji uzskata, ka skolēnu vecāki un pārmaiņas izglītības sistēmā, arī vardarbības novēršanas politikā, apdraud viņu autoritāti skolās, tostarp audzināšanas darbā un mobinga novēršanā. Balstoties sociālekoloģiskajā teorētiskajā perspektīvā, šis maģistra darbs parāda, kā dažādu kontekstu un vērtību mijiedarbības un konflikti var tikt izmantoti, lai izskaidrotu vardarbības toleranci Latvijas skolās.

By conducting 12 in-depth, semi-structured interviews with teachers and school support staff from 7 different Latvian schools, this research shows how teachers recognise and resolve acts of bullying among their students. Bullying is categorised as “unacceptable” when it fulfills the criteria of Dan Olweus’ definition of bullying, and as “acceptable” when it is associated with provocation, humorous explanations or gender norms. Teachers believe that students’ parents and the changing education system, including violence prevention policies, threaten their authority in schools, including in educational work and bullying prevention. Based on socioecological theoretical perspective, this thesis proves how interactions and conflicts of different contexts and values can be used to explain the tolerance of violence in Latvian schools.