Kriminālatbildība par cilvēktirdzniecību salīdzinošā aspektā Latvijā un ārvalstīs

Abstract

Maģistra darba tēma ir „Kriminālatbildība par cilvēktirdzniecību salīdzinošā aspektā Latvijā un ārvalstīs”. Zinot, ka cilvēku tirdzniecībai ir sena vēsture, mūsdienās cilvēku tirgotāji izmanto jaunas metodes, lai pievilinātu un pakļautu upurus. Ir arī mainījusies pārdoto cilvēku izmantošana. Taču būtībā cilvēku tirdzniecība nozīmē to pašu, ko pirms daudziem tūkstošiem gadu – cilvēki pārdod citus cilvēkus. Pārdevēji par pārdotajiem saņem naudu vai kāda cita veida atlīdzību. Maģistra darba objekts ir cilvēku tirdzniecības tiesiskais regulējums. Maģistra darba mērķis ir atspoguļot cilvēku tirdzniecības vēsturisko aspektu un salīdzināt cilvēku tirdzniecības tiesisko regulējumu Latvijā un ārvalstīs. Maģistra darbam ir trīs nodaļas, secinājumi un izmantotās literatūras saraksts. 1.nodaļā dots ieskats cilvēku tirdzniecības starptautisko tiesisko regulējumu vēsturiskā attīstība, un cilvēku tirdzniecības tiesiskais regulējums Latvijā. 2. nodaļā analizēta cilvēku tirdzniecība, apskatot tās objektīvo un subjektīvo pusi. 3. nodaļā analizēts cilvēku tirdzniecības tiesiskais regulējums Lietuvā, Igaunijā, Īrijā, Turcijā, Rumānijā, Grieķijā, Kanādā, Krievijā, salīdzinošā aspektā ar Latviju. Maģistra darba izstrādes rezultātā autore secina, ka ne visos valstu normatīvajos aktos ir atsevišķi panti, kas paredz kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecību, piemēram, Igaunijā, Rumānijā. Šo valstu Krimināllikumos ietverti tikai atsevišķi panti, kuros ir paredzēta kriminālatbildība par kādu no cilvēku tirdzniecības veidiem. Šāda situācija valstu nacionālajos tiesību aktos neveicina vienotu, efektīvu cīņu pret cilvēku tirdzniecību, bet gan sekmē noziedzīgo grupējumu koncentrēšanos valstīs, kuru normatīvajos aktos nav paredzēta kriminālatbildība par cilvēku tirdzniecību. Tāpat ir nepieciešams visām valstīm nacionālajos tiesību aktos ieviest vienādi stingrus sodus par šī nozieguma izdarīšanu, kas tiek noteikts ANO Ģenerālās Asamblejas Konvencijā ar cīņu par cilvēku tirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešās personas puses. Uz šīs konvencijas pamata Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES paredz minimālos noteikumus noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai cilvēku tirdzniecības jomā. Atšķirībā no Latvijas Apvienotā Karaliste un Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā. Atslēgas vārdi: Cilvēku tirdzniecība, kriminālatbildība, Krimināllikuma 1541. pants, Krimināllikuma 1542. pants, Krimināllikuma 1651. pants, ārvalstis, sods, ANO.

The subject of the master’s thesis is „Comparative Analysis of the Criminal Liability of the Trafficking in Human Beings in Latvia and Abroad”. The trafficking in human beings has a long standing history and in the long run its nature has gradually changed. Nowadays, the traffickers may use new ways and means in order to entice and enslave their victims. Though the meaning itself of the trafficking in human beings has not changed since thousand years, that of one individual selling another for money or different type of benefit. The object of the research is the legal regulation in the field of trafficking in human beings. The aim of the research is to show the dynamics of the historical evolution of the trafficking in human beings and to analyze the investigation peculiarities in Latvia and abroad. The master’s thesis consists of four chapters, conclusions and bibliography. In the first chapter the author gives an overview of the historical development of the international legal regulation and a comparative description of Latvia’s national regulation in the field of trafficking in human beings. In the second chapter the author analyzes the trafficking in human beings, describing both Mens Rea and Actus Reus. In the third chapter the author gives a comparative analysis of the legal regulation in the field of trafficking in human beings in Lithuania, Estonia, Ireland, Turkey, Romania, Greece, Canada, Russia and Latvia. The author concludes that not all of the aforementioned countries have separate sections in their regulations providing criminal liability for the trafficking in human beings and there are cases where the criminal law may include only separate sections on the types of the trafficking in human beings, as for example it has been implemented in Estonia and Romania. Due to these differences an effective international cooperation in combating the trafficking is currently hampered. Instead, this shortcoming enables the concentration of organized crime groups in countries where legal regulations do not provide criminal liability for this crime. Therefore, in thesis it has been recognized that countries should amend their regulations in order to introduce equally strict sentences for the crime of trafficking in human beings, as it is stated in the UN Convention on Action against Trafficking in Human Beings and Exploitation in Prostitution by the Third Parties (of 21 March, 1950). Based on the above-mentioned UN convention, the Directive of the European Parliament and of the Council on Preventing and Combating Trafficking in Human Beings and Protecting its Victims (2011/36/EU of 5 April 2011) sets the minimal requirements for the definition of crime and sanctions regarding trafficking in human beings. In contrast to Latvia, UK and Denmark does not take part in the adoption of the directive. Key-words: trafficking in human beings, criminal liability, the Criminal Law Section 1541, the Criminal Law Section 1542, the Criminal Law Section 1651, sentence, UN.