Mikromācīšanās metodes ietekme uz studentu motivāciju: īsu video izmantošana valsts aizsardzības mācības kursā

Abstract

Šajā maģistra darbā tiek pētīta īsu mācību video kā mikromācīšanās metodes izmantošana Valsts aizsardzības mācības (VAM) kursā un tās ietekme uz studentu motivāciju. Pētījuma aktualitāti nosaka VAM obligātā ieviešana Latvijas izglītības iestādēs no 2024. gada, kā arī nepieciešamība pēc mācību pieejām, kas būtu pielāgotas mūsdienu jauniešu digitālajai videi un mācību paradumiem. Pētījums tika veikts divās fāzēs, izmantojot kvantitatīvo dizainu un anketēšanu kā datu vākšanas metodi. Pirmajā fāzē tika analizēta studentu sākotnējā motivācija un attieksme pret tradicionālajām VAM apguves metodēm. Otrajā fāzē tika novērtēta īsu video integrācijas ietekme uz studentu iesaisti un motivāciju. Datu analīzē tika izmantots Tehnoloģiju pieņemšanas modelis (TAM), kā arī korelācijas, regresijas un ANOVA testi, kas ļāva identificēt būtiskākos faktorus, kas ietekmē studentu vēlmi izmantot šo mācību formu arī turpmāk. Rezultāti parādīja, ka vairāk nekā 70% studentu pauda pozitīvu attieksmi pret īsu video izmantošanu, īpaši uzsverot to lietderību un ērtu lietošanu. Regresijas analīze apstiprināja, ka uztvertā lietderība ir būtiskākais faktors, kas ietekmē nodomu izmantot video nākotnē. ANOVA testi apstiprināja statistiski nozīmīgas atšķirības starp studentiem ar atšķirīgu attieksmi un uztveri par video lietderību. Vienlaikus trešdaļa studentu nesaskatīja VAM satura praktisko pielietojumu, kas liecina par vajadzību video papildināt ar uz refleksiju vērstiem uzdevumiem un kontekstuālu diskusiju iespējām. Pētījums sniedz praktiskus ieteikumus VAM pasniedzējiem un izglītības politikas veidotājiem, uzsverot nepieciešamību digitālos mācību resursus ne tikai tehniski pielāgot jauniešu paradumiem, bet arī iekļaut tos jēgpilnā un motivējošā mācību kontekstā.

This master’s thesis examines the use of short instructional videos as a microlearning method within the National Defence Education (NDE) course and its impact on student motivation. The study is particularly relevant considering the mandatory implementation of the NDE course in Latvian educational institutions starting from the 2024 academic year, as well as the growing need for teaching approaches that align with the digital habits and learning preferences of today’s youth. The research was conducted in two phases using a quantitative design and survey-based data collection. In the first phase, students’ initial motivation and attitudes toward traditional methods of learning NDE were assessed. The second phase focused on evaluating the impact of integrating short videos on student engagement and motivation. The analysis applied the Technology Acceptance Model (TAM), along with correlation, regression, and ANOVA tests, to identify the key factors influencing students’ willingness to continue using this learning format. The results indicated that over 70% of students expressed a positive attitude toward using short videos, highlighting their usefulness and ease of use. Regression analysis confirmed that perceived usefulness was the most significant predictor of students’ intention to use the videos in the future. ANOVA tests revealed statistically significant differences between students with varying perceptions of video usefulness and their motivation levels. At the same time, one-third of respondents did not perceive a clear practical application of the course content, indicating a need to supplement video-based learning with reflection tasks and contextual discussions. This study offers practical recommendations for NDE teachers and education policy makers, emphasizing the importance of not only technically adapting digital learning resources to students’ preferences but also embedding them in meaningful and motivating learning contexts.