Lumbālo simpatektomiju loma nerekonstruējamas perifēro asinsvadu okluzīvas slimības ārstēšanā - dzīves kvalitātes un endotēlija funkcijas novērtējums
Author
Knapšis, Artis
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Krieviņš, Dainis
Date
2012Metadata
Show full item recordAbstract
Ievads: Perifēro asinsvadu okluzīva slimība (PAOS) ir galvenais iemesls kājas zaudēšanai un/vai normālas iešanas spēju zudumam. Lumbālas simpatektomijas (LS) loma nerekonstruējamas PAOS ārstēšanā vēl joprojām ir neskaidra, bet ir vairāki norādījumi, ka daļai pacientu šī operācija ir efektīva. LS mērķis ir izvairīties no ekstremitātes amputācijas un uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Šī pētījuma mērķis ir pierādīt dzīves kvalitātes izmaiņas PAOS pacientiem pēc lumbālas simpatektomijas un novērtēt to endotēlija funkciju.
Metodes un materiāli: Pētījums tika veikts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centrā. Pētījumā tika iekļauti pacienti ar nerekonstruējamu PAOS, kuriem veikta LS laika posmā no 2007. gada janvāra līdz 2008. gada decembrim (retrospektīvs pētījums) un no 2011. gada decembra līdz 2012. gada janvārim (prospektīvs pētījums). Pacientu dzīves kvalitāte (DzK) tika izvērtēta ar slimībai specifisku anketu VascuQol. No 2011. gada decembra līdz 2012. gada janvārim LS pacientiem papildus DzK novērtējumam tika veikta lāzerdoplerogrāfijas jontoforēze ar acetilholīnu un venozās oklūzijas pletismogrāfija pirms un vienu mēnesi pēc lumbālas simpatektomijas.
Rezultāti: No 2007. gada janvāra līdz 2008. gada decembrim 165 pacientiem tika veikta LS, DzK anketas tika nosūtītas 114 jeb 69%. Atpakaļ tika saņemta 61 aizpildīta anketa (53,5%). Vidējais laika posms, kas pagājis kopš ķirurģijas anketas izsūtīšanas brīdī ir 3,8±0,5 gadi. Dzīves kvalitātes uzlabojums pēc LS vērojams visās DzK izvērtēšanas kategorijās: palielinājusies pacientu spēja veikt fiziskās aktivitātes, mazinājušies slimības simptomi un sāpes, pacienti kļuvuši sociāli aktīvāki un uzlabojies to emocionālais stāvoklis. Salīdzinot pirmsoperācijas perioda DzK novērtējumu ar DzK novērtējumu divas nedēļas pēc operācijas un anketas aizpildīšanas brīdī, DzK uzlabojums ir vērā ņemams un statistiski ticams (p <0,001). Nav nozīmīgu atšķirību lāzerdoplerogrāfijas jontoforēzes un venozās oklūzijas pletismogrāfijas rādītājos pirms un vienu mēnesi pēc lumbālas simpatektomijas. Nepieciešams lielāks pacientu skaits, lai adekvāti izvērtētu endotēlija funkciju PAOS pacientiem.
Secinājumi: Pacientiem ar nerekonstruējamu PAOS pēc LS dzīves kvalitāte ievērojami un statistiski ticami uzlabojas. LS efekts ir noturīgs trīs līdz četrus gadus pēc tās. DzK ir tendence uzlaboties. Lāzerdoplerogrāfijas jontoforēze ar acetilholīnu un venozās oklūzijjas pletismogrāfija ir neinvazīvas izmeklēšanas metodes, ar kurām iespējams izvērtēt endotēlija funkciju perifēro asinsvadu pacientiem dinamikā. Dažādiem pacientiem lumbālās simpatektomijas efekts atšķiras, tāpēc ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noteiktu pacientu grupu, kurai šī metode ir efektīvākā. Introduction: Peripheral vascular occlusive disease (PVOD) is the most common cause of leg amputations and/or loss of normal walking ability. It is associated with high systemic morbidity and mortality. The role of lumbar sympathectomy (LS) for management of PVOD is still controversial, but it may be helpful in selected group of patients. The main aim of LS is limb salvage and improvement of patients quality of life (QoL). The aim of this study is to prove changes in quality of life of PVOD patients after LS and to evaluate their endothelial function.
Methods: This is a retrospective-prosprective study, performed at Pauls Stradins Clinical University Hospital at the Department of Vascular Surgery. Patients suffering from unreconstructable PVOD undergoing LS between January 2007 and December 2008 and December 2011 and January 2012 where included into the study. Quality of life was measured using the disease specific questionnaire VascuQol. The VascuQol questionnaire was translated in Latvian and Russian language and sent to the patients in August 2011. Patients between December 2011 and January 2012 were asked to evaluate their Qol, for these patients we made Laser Dopler Iontophoresis with acetylcholine and venous occlusion plethysmography before and one month after LS.
Results: 165 patients underwent LS from January 2007 to December 2008. The questionnaire was sent out to 114 (69%) patients and 61 responses (53,5%) were received back for analysis. The mean time after surgery was 3,8±0,5 years. Improvement in quality of life after lumbar sympathectomy has been shown in all domains: pain, activity, emotional, symptoms and social (p <0,001). Global Qol increased by 39% two weeks after LS, and by 42% at the time of questionnaires were answered. Pain declined by 52% two weeks after LS, and by 60% at the time of final evaluation. There was a trend for improvement, which did not reach statistical significance comparing two weeks and last point of evaluation of QoL. There were no significant difference in results of Laser Doppler Iontophoresis and venous occlusion plethysmography before and one month after lumbar sympathectomy. It is necessary to investigate more patients to adequately evaluate endothelial function in PVOD patients.
Conclusion: There is an improvement of QoL after lumbar sympathectomy for patients with unreconstructable PVOD. The effect of lumbar sympathectomy is persistent three years after surgery. Laser Doppler Iontophoresis with acetylcholine and venous occlusion plethysmography are noninvasive investigations to evaluate endothelial function in PVOD patients. The role of lumbar sympathectomy for management of peripheral vascular disease is still controversial and more studies to determine target groups are needed.