Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu konstitucionālie aspekti

Abstract

Cīņa ar noziedzību ir jebkuras civilizētas sabiedrības viens no pamatpostulātiem. No izseniem laikiem noziedznieki ir tiesāti un sodīti par savām noziedzīgajām darbībām, un pat pirmatnējās sabiedrības apzinājās, ka noziedzība nevar būt par peļņas un iztikas avotu. Ar tiesību sistēmas attīstību radās iespēja un nepieciešamība nodalīt procesā lemjamos jautājumus par vainu un par mantu, kas iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā, jo šiem institūtiem ir dažāda tiesiskā daba. Latvija to īstenoja procesa par noziedzīgi iegūtu mantu formā, taču par 20 regulējuma eksistences gadiem līdz galam nav kļuvis skaidrs šī procesa konkrēto dalībnieku pamattiesību apjoms un tā robežas, korelācija ar civilprocesu un valsts rīcības brīvība regulējuma izstrādē. Ņemot vērā minēto, darba mērķis ir izpētīt procesa par noziedzīgi iegūto mantu konstitucionāli tiesiskās īpatnības – tādas, kas var kļūt par pamatu personas pamattiesību piešķiršanai, un tādas, kas var kļūt par leģitīmu pamatu šo tiesību samērīgai ierobežošanai. Tāpat tiks analizēts, kāds kaitējums atsevišķiem subjektiem jau ir praksē nodarīts ar nekorekto regulējumu vai tā piemērošanu, un kā izvairīties no šādām situācijām nākotnē.

Crime prevention is one of the main postulates of any civilized society. From the beginning of times criminals were convicted and punished for their crimes, and even ancient societies knew, that crime cannot be a legitimate source of income. With the development of legal system, it became necessary to separate criminal procedure into process about finding person guilty and process on financial goods obtained from crime, because these two questions have different legal nature. Latvia made this necessity into a procedure on recognition of criminal origin of property before the conviction, but thru 20 years of the existence of this process the amount of rights (especially human rights) given to each participant of the criminal procedure and the extent, to which they can be restricted, correlation with civil procedure and freedom of action of the state is still not fully clear. Considering everything mentioned before, the purpose of this work is to research constitutional aspects of the procedure on criminally acquired property – ones, that can be a ground for granting more rights for the participants of the procedure, and ones, that are legitimate base for denying certain rights. Also, there will be given look into procedural problems of practical nature, that have already arisen from incorrect regulation of this procedure for the purpose of avoiding these types of situations in the future.