Valsts valodas un svešvalodu zināšanu prasības nodarbinātībā

Abstract

Bakalaura darba “Valsts valodas un svešvalodu zināšanu prasības nodarbinātībā” mērķis ir izpētīt valsts valodas nozīmi nodarbinātībā, kā arī izvērtēt, kādā apjomā darba devējs ir tiesīgs izvirzīt svešvalodu zināšanu prasības, un identificēt gadījumus, kuros šādas prasības var kļūt par lingvistiskās diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu. Pētījuma rezultātā autore secina, ka darba devējam ir aizliegts noteikt nesamērīgas prasības svešvalodu prasmei, un to ir iespējams pieprasīt tikai tādā gadījumā, ja svešvalodas prasme ir objektīvi un pamatoti nepieciešama konkrēto darba pienākumu izpildei un noteiktos pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās valodas prasmes. Turklāt valsts valodas lietojuma nepamatota ierobežošana, tostarp nepamatoti pieprasot svešvalodu zināšanas, var norādīt uz lingvistisko diskrimināciju.

The aim of the bachelor’s thesis “National language and foreign language knowledge requirements in employment” is to investigate the importance of the national language in employment, as well as to evaluate the extent to which an employer is entitled to set requirements for foreign language knowledge, and to identify cases in which such requirements may violate the prohibition of linguistic discrimination. As a result of this research, the author concludes that it is prohibited for an employer to impose disproportionate requirements for foreign language knowledge, and it is possible to request it only if the foreign language knowledge is objectively and reasonably necessary for the performance of specific job duties and it is not possible to perform the specified duties without the relevant language proficiency. Additionally, unjustified restrictions on the use of the national language, including unjustifiably requiring knowledge of foreign languages may indicate linguistic discrimination.