Pievilšanas motīvs Jūdas vēstulē

Abstract

Pētījuma mērķis ir izpētīt teoloģiskās saistības starp Jūdas tekstā pieminēto garīgo līderu grupu un Otrā tempļa perioda kosmoloģisko pasaules uztveri. Jūda aprakstīja personas, kas bija ielavījušās agrīnajā jūdu-kristiešu draudzēs, lai pieviltu ticīgo kopienas. Šajā pētījumā pievilšana tiek attiecināta uz manipulatīvām darbībām ar mērķi, lai novērstu ticīgos no Kristus evaņģēlija patiesības. Pētījumā izmantotā metode vēsturiski kritiskā. Pētījuma tēze: Jūdas tekstā minēto pievīlēju pazīmes atspoguļo Otrā tempļa perioda uzskatus, ka pievilšana sākās garīgajā sfērā. Jūdas vēstulē pieminētie pievīlēji tiek raksturoti kā "dvēseliski cilvēki" un tiek pretstatīti patiesajiem ticīgajiem, kuri saņēmuši Svēto (Dieva) Garu. Pētījumā tiek izgaismots agrīno kristiešu uzskats, ka dēmonu gari var būt klātesoši cilvēkos, kuri atrodas noraidījuma stāvoklī pret Dievu, tādējādi viņu brīvā griba ir padevīgāka pieviļošo ļauno garu ietekmei. Tāpēc Jūda vērsa pastiprinātu uzmanību, ka pievilti cilvēki, ar dēmonisku garu, var ielavīties ticīgo kopienās, ar mērķi (pašiem apzinātu vai neapzinātu), lai sagrozītu Kristus mācību un draudzes darbību. Šo uzskatu apstiprināja Otrā tempļa literatūras atsauces, īpaši 1. Enoha grāmata, ko Jūda lietoja vēstules tekstā, demonstrējot 1. gs. jūdu-kristiešu teoloģisko un kosmoloģisko pasaules uztveri. Tā ir pārliecība par vienotas sistēmas kopumu, kas iekļauj garīgās un fiziskās pasaules mijiedarbību.

The study aims to explore the theological connections between the group of spiritual leaders mentioned in the text of Jude and the cosmological worldview of the Second Temple period. Jude described individuals who had infiltrated the early Judeo-Christian congregations to deceive the communities of believers. In this study, deception is attributed to manipulative actions to divert believers from the truth of the gospel of Christ. The method used in the study is historical-critical. Thesis of the study: The characteristics of the deceivers mentioned in the text of Jude reflect the beliefs of the Second Temple period that deception began in the spiritual realm. The deceivers mentioned in the letter of Jude are described as "soulish people" and are contrasted with true believers who have received the Holy (God's) Spirit. The study sheds light on the early Christian belief that demonic spirits could be present in people who are in a state of rejection of God, thus making their free will more susceptible to the influence of deceiving evil spirits. Therefore, Jude drew increased attention to the fact that deceived people, with a demonic spirit, could infiltrate communities of believers with the aim (consciously or unconsciously) of distorting the teachings of Christ and the work of the church. This view was confirmed by references to Second Temple literature, especially the Book of 1st Enoch, which Jude used in the text of the letter, demonstrating the theological and cosmological worldview of 1st-century Judeo-Christians. This belief in a unified system includes the interaction of the spiritual and physical worlds.