Okulocentrisma klātbūtnes izvērtējums Morisa Merlo-Pontī filozofijā

Abstract

Maģistra darbā tiek aizstāvēta tēze, ka Merlo-Pontī filozofijā nemainīga ir okulocentrisma klātbūtne valodiskā līmenī, taču agrīnā filozofija uzveic okulocentrismu jutekliskā, bet ne ontoloģiskā līmenī, savukārt vēlīnā filozofija uzveic okulocentrismu ontoloģiskā līmenī, pateicoties jaunas ontoloģijas pieņemšanai, kura ļauj nodibināt savijuma attiecības dažādos līmeņos. Lai aizstāvētu tēzi, tiek izdalīti trīs uzdevumi: (1) izvērtēt okulocentrisma klātbūtni redzē balstīto jēdzienu un no redzes aizgūto konceptu lietojumā; (2) izvērtēt redzamības attīstību no agrīnās un vēlīno Merlo-Pontī filozofiju; (3) raksturot Merlo-Pontī vēlīnajā filozofijā izstrādāto redzes ontoloģiju.

This master's thesis defends the claim that Merleau-Ponty’s philosophy consistently exhibits the presence of ocularcentrism at the linguistic level. However, while his early philosophy overcomes ocularcentrism at the sensual level, but not at the ontological level, his later philosophy succeeds in overcoming it ontologically, due to the adoption of a new ontology of flesh, which allows for the establishment of intertwining relations on various levels. To support the thesis, three tasks are set: (1) to evaluate the presence of ocularcentrism in the use of vision-based notions and concepts derived from sight; (2) to assess the development of visibility in the early and late philosophy of Merleau-Ponty; (3) to characterize the ontology of vision developed in Merleau-Ponty’s later philosophy.