Demokrātija. Absurds. Pašnāvība. Albēra Kamī skatījums Tumšās apgaismības kontekstā

Abstract

Demokrātija, absurds un pašnāvība, ir centrāli koncepti Kamī darbos un Tumšās apgaismības ideoloģijā. Kamī izpratnē absurda apzināšanās un no tās izrietošā dumpja iespēja ir demokrātijas priekšrocība, kas rada dzīves apstākļus, kuros indivīdam pašnāvība nav jāapsver kā risinājums. Tumšā apgaismība absurdu izmanto kā pierādījumu tam, ka dzīvojam demokrātijas uzturētā neīstā realitātē, kas var tikt pārtraukta arī pašnāvības ceļā. Maģistra darbā sniedzu Kamī filozofiskajā domā balstītu kritiku Tumšās apgaismības idejām par demokrātiju, absurdu un pašnāvību, kas galvenokārt balstās trīs argumentos: 1) utopiskas nākotnes ieceres ir bēgšana no realitātes un no apziņas, ka nekas nav absolūts; 2) absurds nepierāda atrašanos iluzorā pasaulē, tas jāpieņem, nevis jāmeklē bēgšanas mehānisms no tā; 3) utopiska nākotnes vīzija ir bēgšanas mehānisms, kas nevar kļūt par pamatu dzīvības/nāves izvēlēm. Atslēgvārdi: Tumšā apgaismība, Albērs Kamī, demokrātija, absurds, pašnāvīb

Democracy, absurdity, and suicide are central concepts in Camus's works and the ideology of the Dark Enlightenment. In Camus's understanding, the awareness of the absurd and the possibility of rebellion arising from it are the advantages of democracy, which create living conditions in which the individual does not have to consider suicide as a solution. The Dark Enlightenment uses the absurd as a fact that we live in a false reality maintained by democracy, which can also be interrupted by suicide. In my master's thesis I provide a critique of the Dark Enlightment's ideas about democracy, absurdity, and suicide based on Camus's philosophical thinking, which is based on three arguments: 1) the utopian future plans are an escape mechanism from reality and from awareness that nothing is absolute; 2) the absurdity does not prove life in the world of illusions, it should be faced, not avoided 3) the utopian vision based on the ideology of the pills is an escape mechanism that cannot become the basis for life/death choices. Keywords: Dark Enlightenment, Albert Camus, democracy, absurdity, suicide