Emocionālais diskurss franču presē: izteiksmes analīze rakstos par Naela Merzuka nāvi un 2023. gada nemieriem

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot emocionālās leksikas intensitāti, valenci un biežumu, kā arī polifonijas un modalizācijas izmantojumu subjektivitātes izpauzšanā. Pētījumā tiek analizēti 17 raksti, kuri publicēti 5 mēnešu periodā. Izmantojot 8 emocionālās leksikas datubāzes, pētījuma procesā tiek atlasīta emocionālā leksika un noskaidrots tās biežums, valence un intensitāte. Savukārt modalizācijas un atbildības uzņemšanās gadījumi tiek analizēti atkarībā no to veida un biežuma. Rezultāti norāda, ka vidēji rakstos emocionālā leksika ir 9,27% no visiem vārdiem. 56% ir pozitīvi vārdi, un 42% ir saspringti. 96,2% no izteikumiem ir aprakstoši, 21,05% ir modalizēti un 57,59% ir polifoniski. Šīs proporcijas 5 mēnešu periodā ir kopumā nemainīgas.

The study addresses subjective expression by analyzing affective vocabulary, modalisation and enunciative responsibility. The goal is to study the intensity, valence and frequency of affective vocabulary, and the usage of polyphony and modality. The author analyzes 17 articles that were published over 5 months. With the aid of 8 databases affective words are found and their frequency, valance and intensity is measured. Cases of enunciative responsibility and modalisation are studied according to their types and frequencies. Results indicate that 9.27% of the analyzed words are affective, 56% are positive, 42% are tense. 96.2% of utterances are assertive, 21.05% are modalised, 57.59% are polyphonc. These proportions are relatively stable over time.