Skandināvu tēma XX gadsimta pirmās puses krievu lirikā.

Abstract

Šis maģistra darbs pēta skandināvu tēmu krievu liriskajā dzejā 20. gadsimta pirmajā pusē, koncentrējoties uz Konstantīna Balmontra, Nikolaja Gumiļova un Igora Severjaņina darbiem, kuri pārstāv attiecīgi simbolismu, akmeismu un ego-futūrismu. Pētījuma mērķis ir noteikt skandināvu motīvu izmantošanas īpatnības un to transformāciju no romantiskiem tēliem uz mitoloģisku un kultūras refleksiju. Izmantojot salīdzinošo un biogrāfisko metodi, pētījumā analizēts, kā šie dzejnieki interpretē skandināvu tēlus savās estētiskajās sistēmās. Salīdzinošā analīze atklāj skandināvu tēmas evolūciju dažādās literārajās kustībās, uzsverot tās lomu krievu poētiskās identitātes veidošanā un dialogā ar pasaules kultūru. Pētījums veicina dziļāku sudraba laikmeta estētiskās daudzveidības izpratni un krievu un skandināvu literāro tradīciju mijiedarbību.

This master’s thesis examines the Scandinavian theme in Russian lyric poetry of the first half of the 20th century, focusing on the works of Konstantin Balmont, Nikolai Gumilev, and Igor Severyanin, representatives of Symbolism, Acmeism, and Ego-Futurism, respectively. The study aims to identify the specifics of the use of Scandinavian motifs and their transformation from romantic imagery to mythological and cultural reflection. Employing comparative and biographical methods, the research analyzes how these poets interpret Scandinavian images within their aesthetic frameworks. The comparative analysis reveals the evolution of the Scandinavian theme across various literary movements, highlighting its role in shaping Russian poetic identity and engaging in dialogue with global culture. The study contributes to a deeper understanding of the Silver Age’s aesthetic diversity and the interplay between Russian and Scandinavian literary traditions.