Gramatiskā deviācija filmās.

Abstract

Kino pētniecība ir kļuvusi par atzītu jomu, taču filmu scenāriji kā potenciāli bagātīgs datu avots ir lielā mērā ignorēti. Sekojoši, šī pētījuma mērķis ir izpētīt gramatisko deviāciju filmās saistībā ar filmu žanru iezīmēm. Šajā pētījumā iekļautās pētniecības metodes ir sistemātisks sekundāro avotu pārskats, biežuma analīze un diskursa analīze. Apkopotie dati norāda, ka komēdijās gramatiskā deviācija pauž humoru, drāmās – saglabā reālismu, šausmu filmās – atspoguļo vai izraisa bailes un romantiskajās filmās – rada emocionālo pievilcību. Neskatoties uz to, korelācija starp gramatiskās deviācijas veidiem un žanru ir visai vāja, liekot domāt, ka nestandarta valoda varētu būt tēlu vai darbības norises vietu raksturojoša iezīme.

Studying cinema has become an established field, yet scripted film dialogue as a potentially rich source of data has been largely ignored. Thus, the goal of this paper is to examine grammatical deviation in films in relation to genre conventions. The paper features a systematic review of secondary sources, frequency analysis, and discourse analysis as research methods. The data collected imply that comedies include grammatical deviations to convey humour, dramas – to maintain realism, horror – to reflect or cause fright, and romance – to generate emotional appeal. Yet, the correlation between grammatical deviation types and genre is quite weak, suggesting that deviant language might be a feature of character portrayal or setting description.