Uzņēmumu reģistra kompetence komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaudē

Abstract

Diplomdarba „Uzņēmumu reģistra kompetence komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaudē” autora mērķis ir izpētīt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāra darbības tiesisko regulējumu, izdarot komercreģistra ieraktus, jo īpaši analizējot valsts notāra kompetenci komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaudē. Darba mērķa sasniegšanai autors izpētīja Latvijā pieejamo kontinentālās Eiropas tiesību loka valstu doktrīnu, Latvijas tiesu judikatūru, kā arī Latvijas Uzņēmumu reģistra praksi. Diplomdarbs sastāv piecām nodaļām un kopsavilkuma. Pirmajā nodaļā autors veic pašreiz spēkā esošās likumdošanas analīzi, kas regulē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāra kompetenci lēmuma kā administratīva akta izdošanā, saistībā ar kompetenci pārbaudīt komersantu lēmumu pieņemšanas apstākļus. Nodaļā tiek konstatēta virkne problemātikas jautājumu, kas saistīti ar minēto regulējumu. Otrajā nodaļā tiek izpētīta iepriekšminēto normatīvo aktu vēsturiskā attīstība. Tiek aplūkots arī komercreģistram analoga reģistra – tirdzniecības reģistra kārtošanas regulējums Latvijas Republikā līdz neatkarības zaudēšanai pirms Otrā pasaules kara saistībā ar reģistra amatpersonu kompetenci pārbaudīt komersantu lēmumu pieņemšanas apstākļus. Trešajā un ceturtajā nodaļās tiek pētīti jautājumi saistībā ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra tiesisko dabu – lēmums kā administratīvs akts tiek pieņemts komerctiesību jomā, kas nomināli pieder privāttiesībām. Tiek izpētīta šīs duālās sistēmas ietekme uz komercreģistra vešanu un komerctiesību judikatūras veidošanu. Darba noslēgumā, apkopjot konstatētos problēmjautājumus, kā arī izpētot citu valstu komercreģistram analogu reģistru kārtošanas regulējumu reģistra amatpersonu kompetences kontekstā, tiek secināts, ka nepieciešams likumdošanā konkretizēt un striktāk ierobežot Uzņēmumu reģistra valsts notāru kompetenci komersantu lēmumu pieņemšanas faktisko pārbaudē un privāttiesiska rakstura strīdus novirzīt vispārējās jurisdikcijas tiesai.

The aim of the diploma paper “Competence of the Register of Enterprises in verification of actual circumstances under which merchant’s decision was taken” is to investigate the legal regulation of the actions of the chief state notary of the Register of Enterprises of the Republic of Latvia while doing the records in the commercial register, particularly analyzing the competence of the chief state notary in verification of actual circumstances under which merchant’s decision was taken. In order to achieve the aim the author investigated the doctrine of the continental European rights, the judicature of Latvian courts, as well as the practice of the Register of Enterprises. The diploma paper consists of five parts and the summary. In the first chapter the author analyzes the existing legislation regulating the competence of the chief state notary of the Register of Enterprises in promulgation of the resolution as an administrative act, in connection of the competence to verify the circumstances of the merchants’ decision acceptance. A row of problematic questions connected with the regulation mentioned before have been established. In the second chapter the historical development of the above mentioned normative acts has been investigated. An analogical register to the Register of Enterprises has been viewed – the regulation of the trade register in the Republic of Latvia until the loss of the independence of the Republic of Latvia before the World War II in connection with the competence of the register officials to verify the circumstances of the adoption of resolutions. In the third and fourth chapters the issues connected with the legal nature of the chief state notary of the Register of Enterprises have been investigated – resolution as an administrative act has been accepted in the field of commercial rights, nominally falling within the private rights. The influence of this dual system to the commercial register and commercial rights’ judicature formation has been investigated. Summing up the established problem issues, as well as investigating the regulation of analogical commercial registers in other countries in the context of officials’ competence, it has been concluded that it is necessary to concretize and restrict the competence of the state notaries in verification of actual circumstances under which merchants’ decisions are taken and to lead arguments of private rights to the court of general jurisdiction.