Kriminālprocesa īpatnības procesos par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem

Abstract

Maģistra darba tēma ir „Kriminālprocesa īpatnības procesos par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem”. Darbā tiek pētītas kriminālprocesa īpatnības, kur kā procesa dalībnieks ir nepilngadīgais aizturētais, aizdomās turētais, apsūdzētais. Kriminālprocesam lietās par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir jābūt nevis ar mērķi sodīt nepilngadīgo, bet gan primārais procesa mērķis ir palīdzēt nepilngadīgajiem. Nepieciešama ir kriminālprocesa diferenciācija. Maģistra darbs sastāv no ievada, 7 nodaļām un kopsavilkuma. Ievadā tiek izskaidrota izvēlētās tēmas aktualitāte un nozīmīgums, izskaidrotas nepilngadīgo noziedzības attīstības tendences. Pirmajā nodaļā tiek sniegts nepilngadīgā likumpārkāpēja vispārīgs raksturojums. Tiek apskatītas nepilngadīgā psiholoģiskās īpatnības, KL paredzētais vecums, ar kura iestāšanos personu var saukt pie kriminālatbildības, kā arī pētīti nepilngadīgo noziedzības motīvi un cēloņi. Otrajā nodaļā tiek apskatīti KPL paredzētie iespējamie nepilngadīgā pārstāvības veidi. Tiek raksturoti jau esošie pārstāvju veidi un tiek sniegts priekšlikums – ir jāparedz iespēja kriminālprocesā kā nepilngadīgā pārstāvi pieaicināt sociālo pedagogu. Savukārt trešajā nodaļā tiek apskatīta obligātā aizstāvība nepilngadīgo lietās. Ceturtajā nodaļā tiek apskatīts nepilngadīgais, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kā pirmstiesas procesa dalībnieks. Apakšnodaļās raksturota nepilngadīgo pratināšanas kārtība, analizēti tikai nepilngadīgajam piemērojamie procesuālie piespiedu līdzekļi - nodošana vecāku un aizbildņu pārraudzībā, ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē, kā arī apcietinājums. Vienā no apakšnodaļām tiek aprakstīti gadījumi, kad kriminālprocesu var izbeigt, atbrīvojot nepilngadīgo no kriminālatbildības, ja tiek konstatēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina tās atbildību. Kā otru kriminālprocesa izbeigšanas gadījumu var minēt procesa izbeigšanu un materiālu nosūtīšanu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai. Piektajā nodaļā darba autore apskata nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu iztiesāšanas īpatnības pirmās instances tiesā. Sestajā nodaļā tiek sniegts ieskats Amerikas Savienoto Valstu Juvenālās tiesas procesā. Septītajā nodaļā tiek apskatīta dažu ārvalstu prakse darbā ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. Darba kopsavilkumā tiek sniegti priekšlikumi un iespējamie problēmu risinājumi kā kriminālprocesu padarīt efektīvāku un panākt, lai nepilngadīgais apzinātos izdarītā nodarījuma smagumu, labotos un nevēlētos atkal izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

The theme of the master work is “Criminal procedure individuality in criminal procedure for juvenile offence”. In the work is given general characterization of pretrial and trial process individualities, on condition - juvenile have done criminal offence in the status of detainee, suspect, defendant. The main purpose of criminal procedure should be to help juvenile, not to punish this person. It’s important to make specialization of criminal procedure. Master work consists of introduction, seven sections and conclusion. In introduction an attention is paid to the actuality and importance of the theme. In diploma work is characterised evolution of juvenile delinquency. The first section of given work is dedicated to the general features of juvenile offender, juvenile’s age of criminal liability and juvenile’s psychological characterization, motives and causes of juvenile’s delinquency. In the second section of given work are examined possible types of juvenile’s representatives, are described already existing types of representatives and are given suggestion – there should be a chance to involve social pedagogue. But in the third section an attention is paid to obligatory defence in juvenile’s cases. In the fourth section is described pretrial procedure for juveniles done criminal offences and in the subdivisions are analysed procedural coercive methods, distributed procedural coercive methods for juvenile - supervision of parents and guardians, commitment in social adjustment institution. In the one of subdivisions are given occasions of termination of criminal procedure and vindicating a juvenile from criminal liability, in cases of finding out special circumstances of offence and are gotten a fact that lessens liability. The second occasion of termination of criminal procedure is termination of criminal procedure within putting a person on probation. In the fifth section are described trial procedures individualities for criminal offences done by juveniles and in the sixth section are given discretion of Juvenile justice system and process in USA. In the conclusion of the master work are given several deductions and possible solutions of above mentioned questions and initiatives how to make the criminal procedure more effective and how to obtain that juvenile realize what he has done, improve himself and wouldn’t like to make offence anymore.