Pārstāvniecības institūts konstitucionālajās tiesībās

Abstract

Darbā ir aplūkots pārstāvniecības institūts konstitucionālajās tiesībās, tā īpatnības, vēsturiskā attīstība un saturs. Pārstāvniecība tiek analizēta gan, balstoties uz teorētisko bāzi, gan arī dažādu pasaules valstu normatīvajiem aktiem, kā arī statistiku par vēlēšanu rezultātiem, dalību vēlēšanās, dažādu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesā. Darbā tiek analizētas pārstāvniecības izpausmes proporcionālajā, jauktajā un mažoritārajā vēlēšanu sistēmās, izmantojot kā vērtēšanas kritērijus autorizēto pārstāvniecību (vēlētāju skaits procentuālā izteiksmē no reģistrētajiem, kas nobalsojuši par valdībā pārstāvētajām partijām), nodoto balsu attiecību pret reģistrēto vēlētāju skaitu, proporcionalitāti, kā arī, kā konkrētā normatīvā regulējuma situācijā realizējas vēlētāja saikne ar deputātu periodā starp vēlēšanām, ņemot vērā to, ka pārstāvniecība ir nepārtraukts process. Balstoties uz konstitucionālo normatīvo regulējumu, tiek salīdzināti un analizēti pārstāvniecības ierobežojumi, kas attiecas uz piederību konkrētai sabiedrībai, kompetenci un autonomiju. Liela uzmanība darbā tiek pievērsta paša pārstāvniecības institūta izpētei, analizējot tā struktūru, dimensijas, efektivitātes nosacījumus. Tiek pētīts arī, kā pārstāvniecības kvalitāti ietekmē tādi faktori kā obligātā balsošana, elektroniskā balsošana, vēlēšanu apgabalu lielums, procentu barjera. Darbā ir pamatota pārstāvniecības konstitucionalitātes, nepārtrauktība laikā, cikliskais process, kā arī zināma paražu tiesību ietekme uz vēlētāja un deputāta sadarbības procesu periodā starp vēlēšanām. Sieviešu un nacionālo minoritāšu pārstāvniecība tiek aplūkota salīdzinošā aspektā, balstoties uz pieredzi valstīs ar atšķirīgu demokrātijas attīstības ilgumu un procesu, dažādām vēlēšanu sistēmām. Kopsavilkumā ir iekļautas vairākas rekomendācijas par pārstāvniecības regulējuma pilnveidošanai Latvijā. Tā kā pārstāvniecības proporcionalitāte esošās vēlēšanu sistēmas ietvaros visumā ir atbilstoša proporcionālās vēlēšanu sistēmas prasībām, uzlabojama ir vēlētāju un deputātu sadarbība, kas pārstāvniecību padarītu efektīvāku.

The present paper examines the institution of representation in constitutional law, its peculiarities, historical development and contents. Representation is analysed from different points of view: based on the theoretical framework, and on the laws and regulations of different countries in the world, as well as on the statistical data of the election results, participation in elections, and the application of different techniques in the process of elections. The work analyses the manifestations of representation in the proportional, mixed and plurality system applying the following criteria for evaluation: authorized representation ( the number of voters in per cent of the votes cast and the number of registered voters), the proportion, as well as the form of the relationship peculiar to each situation of the normative regulation between the voter and the parlamentarian within the time between the elections, taking into consideration that representation is a continuous process. The restrictions of representation concerning affiliation to a particular group of society, competence and autonomy are compared and analysed on the basis of the constitutional regulation. Great attention in this work is paid to the investigation of the very institution of representation through the analysis of its structure, dimensions, terms of effectivity. It is studied as well how the quality of representation is influenced by such factors as compulsory voting, electronic voting, the size of the electoral district, the percentage threshold. The work justifies the temporal continuity of the constitutionality of representation, its cyclic process, as well as the impact of traditional practice-based rights upon the process of collaboration of the voter and the parlamentarian during the period of time between elections. The representation of women and national minorities is treated comparatively on the basis of the experience of the countries with different duration and process of democracy and various electoral systems. The summary of the work contains several recommendations about the improvement of the regulation of representation in Latvia. Since the proportion of representation within the existing system generally meets the requirements of proportional electoral system, improvement might be carried out within the sphere of collaboration between the voters and parlamentarians in order to make the representation more effective.