Pacientu tiesības un psihiatriskās palīdzības bez pacienta piekrišanas sniegšanas tiesiskie aspekti

Abstract

Pacietu tiesību un tiesiskas psihiatriskās palīdzības bez pacienta piekrišanas sniegšanas jautājumi ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa, kuras mērķis ir aizsargāt īpašas grupas tiesības un intereses, tāpēc autore savā darbā uzmanību pievērsa pacientu tiesību un psihiatriskās palīdzības bez pacienta piekrišanas tiesiskajiem aspektiem. Nesakārtotā normatīvo aktu sistēma veselības aprūpes jomā un normatīvo aktu trūkums Latvijā, kas regulētu pacienta tiesības un psihiatriskās palīdzības sniegšanas kārtību, rada situāciju, kad šo tiesību ievērošana un pacienta interešu aizsardzība ir nepilnvērtīga, kā rezultātā ir iespējami cilvēktiesību pārkāpumi. Latvija ir pievienojusies daudziem starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem, tādejādi apliecinot savu apņēmību aizsargāt un aizstāvēt cilvēktiesības, kā arī nacionālajos normatīvajos aktos ietvert starptautiskajos tiesību aktos noteiktās prasības. Psihiatriskās palīdzības bez personas piekrišanas sniegšana ir ļoti nopietns personas brīvības ierobežojums piespiedu kārtā, tāpēc tam ir jābūt stingri noteiktam tiesiskos normatīvos aktos, lai šīs personas tiesību ievērošana tiktu un tā ir izmantojama tikai tad, kad nav citu humānāku problēmas risinājumu. Pilnvērtīgu personas tiesību aizsardzību nodrošina ne tikai normatīvos aktos ietvertās tiesību normas, bet arī personu, kas sniedz šo psihiatrisko palīdzību apziņa un informētība par šādu darbību veikšanas laikā personas tiesību un aizsargāto interešu ievērošanas nepieciešamību, ņemot vērā to, ka personas ir ar garīgas veselības traucējumiem, kas nespēj pilnvērtīgi par sevi pastāvēt, tādejādi esot īpaši neaizsargātas. Tāpēc psihiatriskās palīdzības bez personas piekrišanas sniegšanai neapšaubāmi ir jābūt personas veselības interesēs. Ņemot vērā garīgi slimo personu īpašo veselības stāvokli, Latvijai ir jāaizsargā garīgi slimo personu tiesības un intereses ar tiesisku normatīvo aktu palīdzību, tādejādi nodrošinot pacienta tiesību ievērošanas priekšnosacījumu un tiesisku psihiatriskās palīdzības bez pacienta piekrišanas sniegšanu, lai Latvija kā starptautisko tiesību subjekts varētu starptautiskās sabiedrības priekšā paliecināt to, ka Latvija aizsargā un nodrošina pacientu tiesību un tiesiskas psihiatriskās palīdzības bez pacienta piekrišanas sniegšanu, neradot cilvēktiesību pārkāpumus un Latvijas normatīvajos aktos ietvertās tiesības ir pārskatāmas un caurlūkojamas, kā arī tās nesatur patvaļu un ir taisnīgas.

Legal aspects related to the rights of patients and rendering psychiatrist’s aid without patient’s consent is an integral part of human rights that are aimed at protection of rights and interests of people belonging to special groups. Therefore, the author of the thesis paid attention to the legal aspects related to the rights of patients and rendering psychiatrist’s aid without patient’s consent. Imperfect system of regulatory enactments concerning health care and lack of regulatory enactments of Latvia that regulate patient’s rights and procedure for rendering psychiatrist’s aid cause the situation when such rights are not fully observed and patient’s interests are not fully protected, leading to violation of human rights. Latvia has joined many international documents on human rights, this way expressing its readiness to protect human rights and to include requirements defined by the international legal acts in the national regulatory enactments. Rendering of psychiatrist’s aid without a person’s consent is a serious forced limitation of a person’s freedom; therefore such aspect should be strictly defined in regulatory enactments to observe rights of such person and to use such method only in absence of other more humane solutions of the problem. Full protection of human rights can be reached not only through inclusion of legal norms in regulatory enactments, but also through consciousness and awareness of the persons rendering such aid of necessity to protect human rights and interests in the course of the aforesaid actions, taking into account that mentally sick persons are unable to fully protect themselves, being especially unprotected. Therefore, psychiatrist’s aid rendered without a person’s consent should be for the benefit of such person’s health only. Taking into consideration specific state of health of mentally sick persons, Latvia should protect rights and interests of mentally sick persons on the basis of the regulatory enactments, this way creating conditions for observance of patient’s rights and legal basis for rendering psychiatrist’s aid without patient’s consent so as Latvia as a subject of international rights could prove to the international society that Latvia protects rights of a patient and psychiatrist’s aid is rendered without patient’s consent, not causing violations of human rights, and rights included in the regulatory enactments of Latvia are transparent, not containing any arbitrariness and are fair.