Ierobežota pieskaitāmība

Abstract

Ierobežota pieskaitāmība ir personas psihiskais stāvoklis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā. Ierobežotā pieskaitāmība izpaužas kā personas nespēja visā pilnībā saprast vai vadīt savu darbību psihisko traucējumu vai garīgas atpalicības dēļ. Atkarībā no nodarījuma konkrētiem apstākļiem, tiesa, izskatot attiecīgo krimināllietu, var mīkstināt sodu vai atbrīvot šo personu no soda. Ja šādu personu notiesā ar brīvības atņemšanu, ārstēšana notiek tai piemērotās brīvības atņemšanas vietās. Ja šādu personu notiesā bez brīvības atņemšanas, tiesa uzliek tai par pienākumu ārstēties psihiatriskajā medicīnas iestādē pēc dzīvesvietas. Persona ir atradusies ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, ja viņai ir konstatēti psihiski traucējumi vai garīga atpalicība, kuras dēļ tā nav varējusi visā pilnībā saprast savu darbību vai savu darbību vadīt. Šie apstākļi ikvienā pāra variantā rada ierobežotas pieskaitāmības stāvokli, piemēram, persona psihisku traucējumu dēļ nav bijusi spējīga vadīt savu darbību. Vai persona bijusi spējīga saprast savu darbību vai to vadīt, izlemj tiesa konkrētā krimināllietā uz psihiatriskās ekspertīzes atzinuma pamata par viņas psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības smaguma pakāpi un raksturu. Tiespsihiatrisko ekspertīzi saskaņā ar tiesas lēmumu krimināllietā veic tiespsihiatrijas eksperts, kurš saskaņā ar speciālajām zināšanām psihiatrijā sniedz eksperta atzinumu par krimināllietā noskaidrotajiem apstākļiem. Eksperta atzinums ietver pamatotu klīnisko psihiatrisko diagnozi un pamatotus ekspertīzes secinājumus. No eksperta atzinuma tiesa arī izlemj vai perosna ir atzītama par pieskaitāmu vai arī persona noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nespēja visā pilnībā saprast un vadīt savu darbību un ir atzīstama par ierobežoti pieskaitāmu. Ja tiesa konstatē, ka noziedzīgo nodarījumu izdarījusi persona atzīstama par ierobežoti pieskaitāmu, tā, ievērojot lietas konkrētos apstākļus, ziņas par vainīgo, ir tiesīga šādai personai mīkstināt piespriežamo sodu vai to atbrīvot no soda.

Essentially diminished mental capacity was a psychological term which has found its way into criminal trials. A contention of diminished capacity means that although the accused was not insane, due to emotional distress, physical condition or other factors person could not fully comprehend the nature of the criminal act person is accused of committing. If a person, at the time of the commission of a criminal offence, due to mental disorder or mental disability, was not able to understand his or her acts fully or control them, that is, was in a state of diminished mental capacity, the court may reduce the sentence to be adjudged or release such person from punishment, according to the actual circumstances of the offence. For a person who has been found to have diminished mental capacity, the court shall order compulsory measures of a medical nature as set out in the Criminal Law. In this work you can find ways of compulsory measures of a medical nature, which are applied for persons, who are in state of diminished mental capacity. By comparing the Criminal Law to other criminal laws around Europe and Asia, you can see that there should be change made regarding diminished mental capacity in the Criminal Law. Persons, who committed criminal violations or less serious crimes in state of diminished mental capacity should be released from punishment, but persons, who committed serious crimes and especially serious crimes, shouldn’t be released from punishment. These persons could aplly for reduced punishment.