Terorisms

Abstract

Šī darba noslēgumā autors ir veicis vairākus secinājumus un izsaka šādus priekšlikumus: 1.Krimināllikumā paredzētais terorisma regulējums vēsturiski tika pārņemts no padomju krimināltiesībām raksturīgā noziedzīga nodarījuma „diversijas” sastāva. Šādam sastāvam sakarā ar starptautiskā terorisma draudu pieaugumu pasaulē pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem ASV bija vairāki būtiski trūkumi: pirmkārt, Krimināllikums terorismu definēja šauri – kā nacionālo terorismu, otrkārt, nebija regulējuma starptautiskajam terorismam, treškārt, nebija regulējuma vairākām ar terorismu tieši nesaistītām, bet pastarpinātām darbībām (terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi, personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai). 2.Krimināllikuma 88.panta pirmajā daļā ietvertās objektīvās puses uzskaitījums ir pārlieku detalizēts, kas no vienas puses it kā nodrošina normas skaidru piemērošanu, tomēr no otras puses nav pietiekami vispārīgs normas efektīvai piemērošanai. Autors šeit gan vēlas piebilst, ka Latvijā nav pietiekamas tiesu prakses šīs normas piemērošanai, tāpēc šīs normas piemērošanas un kvalifikācijas apsvērumiem ir juridiski teorētisks raksturs. 3.Krimināllikuma 88.panta otro daļu autors uzskata par samērā efektīvu, skaidru un starptautiskajām saistībām atbilstošu. Normā nav pārlieku sīki uzskaitīti visi iespējamie terorismam pakļautie fiziskie objekti, tāpat kā nav norādītas objektīvās puses papildpazīmes (veids un rīki). 4.Krimināllikuma 88.panta trešā daļa, pēc autora domām, veiksmīgi atrisina terorisma kvalificēšanu pēc atbildību pastiprinošās pazīmes – nodarījuma veikšanu grupā, konkrēti darbība grupā pēc iepriekšējas vienošanās (teroristu grupa). 5.Pēc autora domām, samērā diskutabla ir Krimināllikuma 88.panta ceturtā daļa, kurā ir paredzēts nodarījuma sastāvs – teroristu grupas izveidošana vai vadīšana. Šis nodarījuma sastāvs ir jāsalīdzina ar Krimināllikuma 883.pantu „Personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai”. Šo normu atšķirība ir faktā, ka teroristu grupas izveidošanai vai vadīšanai nepieciešams konstatēt Krimināllikuma 88.panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā paredzētās sekas. Savukārt personu vervēšanai un apmācībai terora akta veikšanai nav nepieciešams konstatēt teroristiskas darbības, bet pietiek ar pašu faktu, ka persona ir veikusi personu vervēšanu vai apmācību. Autors uzskata, ka šī norma ieviesta starptautisko tendenču kontekstā. 6.Autors uzskata, ka Krimināllikuma 883.panta „Personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai” speciālais sastāvs līdzīgi kā Krimināllikuma 88.panta sastāvs ir formāls un nodarījuma kvalificēšanai nav nepieciešams kaitīgo seku iestāšanās fakts un nodarījums ir uzskatāms par pabeigtu ar normā konstatēto darbību konstatēšanu. Tas nozīmē, ka likumdevējs ir paredzējis atbildību arī par priekšdarbiem (ne sagatavošanos Krimināllikuma izpratnē) terorismam, kas Krimināllikuma 883.panta kontekstā izpaužas kā vervēšana un apmācība. 7.Arī Krimināllikuma 881.panta sastāvs „Terorisma finansēšana” risina iespējamās nodarījuma kvalifikācijas problēmas saskaņā ar Krimināllikuma 88.pantu. Terorisma finansēšana ir speciālais sastāvs, kas pieļauj kvalifikāciju arī netiešu terorisma finansēšanu. Tas nozīmē, ka personai apsūdzība var tikt uzrādīta arī par terorisma finansēšanu ar netiešu nodomu, kas savukārt ir pretrunā ar klasisko terorisma definīciju (Krimināllikuma 88.pants). Šāds regulējums, protams, atvieglo apsūdzības uzrādīšanu un personu saukšanu pie atbildības, tomēr paver krietni lielākas iespējas cilvēktiesību ierobežošanai. 8.Krimināllikuma 882.pants paredz atbildību par publisku aicinājumu uz terorismu un terorisma draudiem. Līdzīgi kā iepriekš apskatītie speciālie nodarījumu sastāvi (terorisma finansēšana, personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai) arī šis sastāvs ir formāls un tā piemērošana no vienas puses ievērojami atvieglotu tiesībsargājošo darbu, bet no otras puses radītu apdraudējumu vārda brīvībai. 9.

In paper “Terrorism” author analyses definition of terrorism in Criminal Code of Latvia. Paper consists of three chapters. In first chapter author analyses historical development of terrorism. In second chapter author analyses content of terrorism according Criminal Code of Latvia. In this chapter author also focuses to different contents of terrorism related actions –financing of terrorism, summoning to terrorism, threatening of terrorism, recruitment and training for terrorism. In the summary author establishes compliance of Criminal Code of Latvia to international law of terrorism, although author express concern due to inclusion of different special contents of crime in Criminal Code of Latvia. It may cause not only practical problems of adaptation, but also formal inadequacy to classic definition and meaning of terrorism. Work consists of 6o pages, three chapters, 44 sources of literature and normative acts.