Pamattiesību veidošanās Latvijā

Abstract

Cilvēktiesības un pamattiesības ir tiesību kategorija, kas vispirms raksturo cilvēka un valsts attiecības. Pamattiesību jēdziens ir saistīts ar konstitucionālā likuma pozitīvismu, tās ir subjektīvās tiesības, kas tiek garantētas Latvijas Republikas Satversmē. Ar jēdzienu „cilvēktiesības” parasti tiek apzīmētas tiesības, kas noteiktas starptautisko tiesību normās, bet ar jēdzienu „pamattiesības” – tiesības, kas noteiktas valsts iekšējo (nacionālo) tiesību normās. Lai precīzi apzīmētu visu šo tiesību kopumu, korekti būtu lietot abus jēdzienus kopā – „cilvēktiesības un pamattiesības”. Pamattiesību centrā ir jābūt cilvēkam kā personībai, jo tās aizsargā konkrētas personības izpausmes veidus. Pie tam, tās var pildīt savu funkciju tikai tad, ja tām ir augstāks rangs nekā citām normām. Līdz ar to, par pamattiesībām jāuzskata tikai tās tiesības, kuras ir iekļautas konstitucionāla ranga vai augstāka juridiska ranga aktā, nekā tas ir „parastam” likumam. Pamattiesības ir izteikts 20. – 21.gs. jēdziens, tomēr tās tika iekļautas arī 16. – 19.gs. normatīvajos aktos. Jau kopš 16.gs. dažādos normatīvajos aktos tika garantētas vairākas pamattiesības: tiesības uz tiesas aizsardzību, ticības brīvība, tiesības uz īpašumu, dzīvību u.c. Tā kā Latvijas teritorijā pastāvēja kārtu sabiedrība, tad arī pamattiesības katrai no kārtām, atkarībā no tai esošajām privilēģijām un/ vai ierobežojumiem, atšķīrās. Atšķīrās arī garantēto pamattiesību apjoms, kuras tika garantētas katrai kārtai. Modernu, konstitucionāla līmeņa pamattiesību katalogu Latvijas valsts ieguva tikai 1998.gadā, kad Satversme tika papildināta ar 8.nodaļu „Cilvēka pamattiesības”. Tomēr, attīstoties sabiedrībai, tai kļūstot aizvien kompleksākai, līdzi mainās arī pamattiesību saturs. Līdz ar to, tas, kas šodien ir moderns un laikmetam atbilstošs, pēc gadiem var būt jau novecojis un pakļaujams izmaiņām. Tomēr, nedrīkst aizmirst, ka pamattiesību pamatā ir un paliek personas aizsardzības mehānisms pret valsti, kura galvenais uzdevums ir noteikt personas individuālās brīvības sfēras robežu pret valsts iejaukšanos.

Human and fundamental rights are category of the law that characterizes at foremost interaction between individual and state. Concept of fundamental rights is bound with possessiveness of constitutional law; these are subjective rights, guaranteed by the Constitution of the Republic of Latvia. With concept of human rights typically are marked rights stated by international laws, but fundamental rights are prescribed by national laws. To formulate explicitly whole volume of these rights correctly would be join both human and fundamental rights. In the centre of the fundamental rights should be individual as personality because these rights protect ways of expression of the distinct individual. These rights could present only when they are superior to other laws. Therefore only these rights should be declared as fundamental whose are includes into laws ranked to constitutional or even higher ranked acts not in laws with power of “ordinary” laws. Fundamental rights are typical concept of XX – XXI centuries, but these rights were included into laws and regulations in XVI to XIX. Already from XVI century into several laws were guaranteed some fundamental rights: protection of the court, freedom of religion, proprietary right and so forth. In Latvia community were ranked, therefore fundamental rights differ from class to rank, depending on privileges and freedoms of certain position. Differs also guaranteed volume of fundamental rights assured to each class. Modern set of fundamental rights at constitutional level Latvian state gained only in year 1998 when to Constitution of the Republic of Latvia were added caper 8 - Fundamental Human Rights. Nonetheless by the means of community improvement up to develops fundamental rights issue. Therefore that what is modern and up to date today in years to come will become obsolete and supposed to be alternated. But should not forget that base of fundamental rights stays and remains main instrument of protection person, from state and primary accent of these rights is to determine sphere of personal freedoms to protect them from implication of state.