Ētiskā teleoloģiskais atcēlums Sērena Kirkegora darbā „Bailes un trīsas”

Abstract

Bakalaura darbs pēta 19. gadsimta dāņu reliģijas filosofa Sērena Kirkegora ētiskā teleoloģiskā atcēluma konceptu, kāds tas parādās viņa grāmatā Bailes un trīsas, kas publicēta ar pseidonīmu Johanness de Silentio. Autors šo konceptu skaidro, balstoties Vecās Derības tekstā par Īzāka upurēšanu, kuru grasās veikt viņa tēvs, jūdu ciltstēvs Ābrahāms. Bakalaura darbs analizē gan pašu koncepta izklāstu, gan vērtē tā pretinieku uzskatus. Tos darbā galvenokārt pārstāv Imanuels Kants, kurš, kaut arī ir Kirkegora priekštecis, ar saviem uzskatiem fiziskās un morālās teoloģijas jomās noformē spēcīgu, racionālu kritiku Dieva un cilvēka attiecību virzienā. Iekļauti arī socioloģiski pārspriedumi par upurēšanas patriarhālo iedabu. Visbeidzot, tiek mēģināts rast atbildi uz jautājumu, vai Ābrahāmu var attaisnot un vai balsī izteiktā pavēle par Īzāka upurēšanu patiešām ir saistāma ar Dievu.

Atslēgvārdi: ētika, teleoloģija, morāle, labā griba, komunikācija, upurēšana.

The bachelor’s thesis Teleological Suspension of Ethics in Soren Kierkegaard’s Fear and Trembling researches the possibility of justifying Abraham’s deed in the mount of Moriah, where he, following the command from God, nearly sacrifices his son Isaac to him. The main source in this research is Kierkegaard’s famous work Fear and Trembling (1843.), published under the pseudonym Johannes de Silentio. The main problem of this thesis is as follows: if the resource of the command that Abraham receives is not clear enough, the suspension of the ethical is impossible. Kierkegaard’s ambition is to relativise the importance of ethics while there are transcendent goals to reach. Not everyone agrees this idea, especially Imanuel Kant. Although he is predecessor of Kierkegaard’s, the ideas which are presented through Kant’s works Critique of Judgement and The Contest of Faculties questions the immediate communication between human being and God. Similar objections comes from so called „french negatvism”, a collection of 20th century critiques made by french philosophers that includes themes such as ultimate beginning and the ultimate aim. Other viewpoints are looking after the sociological circumstances in the act of sacrifice and in the methodology it can be interpretated, as well as discussing the influence of patriarchy in these matters.