Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana

Abstract

Tiesību teorijā vēsturiski ir izveidojusies subjektu patstāvīga grupa – personas, kuras sirgst no psihiskiem traucējumiem. Regulējot tiesiskās attiecības ar šo personu loku, arī likumdevējs speciāli atzīmē, izdala, akcentē tos specifiskos apstākļus un nosacījumus, kurus ir jāievēro, saskaroties ar šiem tiesību subjektiem. Darba pirmā nodaļa tika veltīta, lai apskatītu pieskaitāmības, ierobežotas pieskaitāmības un nepieskaitāmības jēdzienus, kā arī tika veltīta uzmanība ierobežotas pieskaitāmības un nepieskaitāmības jēdzienu nošķiršanai, tika izvirzīti priekšlikumi. darba otra nodaļa tika veltīta, lai izzinātu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu jēdzienu, kā arī tika apskatīta vēsturiska šī jēdziena attīstība Latvijas teritorijā no1933. gada līdz mūsdienām. Pēdējā darba nodaļā tika salīdzināti vairāku svešzemju medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu reglamentācija to krimināllikumos ar Latvijas regulējumu. Darba kopsavilkumā tika izvīrzīti vairāki priekšlikumi, lai spētu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus piemērot efektīvāk, piemēram, Latvijas Kriminālkodeksā bija iekļauts pants, kurā noteica, ka piespiedu ārstēšanu no alkoholisma vai narkomānijas, tiesa nosaka tikai tad, ja ir medicīniskās komisijas atzinums, kurā norādīts, ka persona ir alkoholiķis vai narkomāns, ka tai vajadzīga piespiedu ārstēšana. Mūsdienu Krimināllikumā tāda veida pants nepastāv, tieši tāpēc būtu vēlamas izmaiņas, ieviešot Krimināllikumā jaunu pantu šādā reglamentācijā: Tiesa var noteikt personai piespiedu ārstēšanu, ja ekspertīzes slēdziens norāda uz to, ka persona ir atkarīga no alkohola, narkotikām un citām apreibinošām vielām. Tas būtu iekļaujams nodaļā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem. Kā ari tika izvirzīts šāds priekšlikums - Būtu papildināma KL 14. panta pirmā daļa šādā redakcijā – Ja persona noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav bijusi spējīga visā pilnībā saprast savu darbību vai to vadīt, tas ir, atradusies ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī nav atbrīvojama no kriminālatbildības, bet tai atkarībā no nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tiesa var mīkstināt piespriežamo sodu vai šo personu atbrīvot no soda.

In degree work the attempted to consider one of actual problems in our society – adaptation enforcement measures of the medical character. Jurisprudence is a problem in the application of those funds, so it is now also a hot topic. In the first part of degree work the attention was stressed on diminished, restricted diminished and limited concept of incapacity. Consideration was the concept of segregation issues. Criminal proceedings are virtually impossible for different professionals help, therefore, the third section was examined forensic psychiatric expertise, which has a major role in adaptation enforcement measures of the medical character. In the second part the attention was focused on historical aspects of enforcement measures of the medical character in the Latvian. Also in this part of dealing with such matters as diminished responsibility and insanity, their significance. Last part of work speaks to the use of coercive means of a medical nature in foreign criminal law. Also was made comparison about enforcement measures of the medical character in the criminal laws between foreign and Latvian.