Tiesību uz attēlu un tiesību uz vārda brīvību kolīzijas Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Amerikas Savienoto Valstu tiesu praksē

Abstract

Attēla publikācija plašsaziņas līdzekļos saduras ar indivīda tiesībām uz attēlu, taču diferencēta ir divu lielu pasaules daļu – Eiropas un ASV – pieeja tiesību uz attēlu un tiesību uz vārda brīvību kolīziju risināšanā. Tādēļ darba mērķis ir atklāt ECT un ASV tiesu praksē izstrādātos principus tiesību uz vārda brīvību un tiesību uz attēlu līdzsvarošanā, meklējot kopīgās un atšķirīgās pazīmes minētajos principos un to piemērošanā. Darbā īpaši pētīta tiesību uz attēlu un tiesību uz vārda brīvību kolīziju risināšana publisku personu, mirušu personu pēcnāves ainu un sabiedrības leģitīmas intereses rosinoša attēla, kā arī publiskā vietā uzņemta attēla publicēšanas kontekstā. Autore secina, ka ECT būtu jāizvērtē, vai pats publicētais attēls rosina sabiedrībai būtisku diskusiju vai tikai atklāj rakstā minētās personas identitāti.

The purpose of this work is to examine the balancing principles of the right to one`s own image and freedom of expression developed in case-law of the European Court of Human rights and the courts of the United States of America. The author illustrates similar and different characteristics of the balancing principles and their application, specifically focusing on the images which depict public figure or death scene, person`s activity in public place, as well as the images which do not relate to the aforesaid aspects but still are matters of legitimate public interest. The author concludes that the Court should evaluate, whether the image presents legitimate public interest or whether it just reveals an identity of the person mentioned in the article.