ES pilsoņa tiesības uz veselības aprūpi Eiropas Savienības dalībvalstīs saistībā ar brīvo pakalpojumu apriti

Abstract

Bakalaura darbā „ES pilsoņa tiesības uz veselības aprūpi Eiropas Savienības dalībvalstīs saistībā ar brīvo pakalpojumu apriti” autors ir izvirzījis mērķi izpētīt Eiropas Savienības pilsoņa tiesības uz pārrobežu veselības aprūpi. Autors bakalaura darbā ir analizējis normatīvos aktus, Eiropas Savienības Tiesas spriedumus un dažādu autoru domas par veselības aprūpi Eiropas Savienībā. Darba gaitā autors izpētīja Eiropas Savienības pilsoņa tiesības uz veselības aprūpi un konstatēja, ka problēma pārrobežu veselības aprūpes jomā tiek mazināta ar Eiropas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta direktīvu 2011/24/EK „par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē” kā arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem. Autors analizējot Eiropas Savienības normatīvo regulējumu nonāca pie secinājuma, ka pārrobežu veselības aprūpes pārāk plaša un brīva izmantošana var apdraudēt valsts ekonomiku un veselības aprūpes infrastruktūru. Darba gaitā autors piedāvā iestrādāt papildus nosacījumus tam, kādiem kritērijiem iestājoties, Eiropas Savienības pilsonis var iegūt tiesības uz valsts apmaksātu pārrobežu veselības aprūpi, kā arī pamatot domu, ka pārāk liberāla pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu izmantošana var kaitēt dalībvalsts ekonomikai un sagraut tās nacionālo veselības aprūpes sistēmu.

In the bachelor paper „The EU citizen's right to health care in the Member States relating to the free movement of services” the author has set a goal to explore the European Union citizen's right to cross-border health care. The author has analyzed the laws and regulations of the European Court judgments and various authors' views on health care in the European Union. The author studied the European Union citizen's right to health care and found that the problem of cross-border health care are being undermined by the European Union Parliament and Council directive 2011/24EC “on the application of patients' rights in cross-border healthcare”, accepted on March 9th 2011, as well as the judgments of the European Union Court of Justice. After analyzing the European Union's regulatory framework the author concluded that the cross-border health care was too broad and free use may endanger the national economy and health care infrastructure. During the work, the author proposes to incorporate additional conditions to which the criteria for joining the European Union citizen can acquire the right to state-funded cross-border health care, as well as emphasize the notion that too liberal usage of cross-border health care services can harm member states economy and destroy its national health care infrastructure as such.