Konkurences ierobežojums pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās starp darba devēju un darba ņēmēju

Abstract

Mūsdienām raksturīgajā ekonomiskajā situācijā jeb, tā sauktajā, Informācijas laikmetā konkurences ierobežojums kļūst jo īpaši svarīgs tiesību regulējums. Pateicoties konkurences ierobežojuma atrunas piemērošanai, darba devējam (uzņēmumam) ir iespējams aizsargāt komercdarbībā ieguldītos resursus – gan finansiālos, gan zināšanu, gan arī cilvēkresursus. Protams, no otras puses kādā mērā tiek ierobežota brīva darbaspēka kustība un viena no cilvēka ekonomiskajām pamattiesībām – tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Tāpēc, jo īpaši svarīgi ir rast līdzsvaru, lai kāda no konkurences ierobežojuma vienošanās pusēm nepaliktu zaudētāja. Kā darbā tālāk tiks apskatīts – konkurences ierobežojuma mērķim ir jābūt samērīgam ar konkurences ierobežojuma radītajām sekām bijušajam darbiniekam. Darbā ir aplūkoti un analizēti nosacījumi, kādos gadījumos konkurences ierobežojums ir spēkā esošs – kādas ir normatīvo aktu prasības; apskatīta Latvijas un ārvalstu tiesu prakse konkurences ierobežojuma piemērošanas lietās, kā arī salīdzinātas normatīvo aktu prasības Latvijā un ārvalstīs.

Aim of this Bachelor work is to give a broad view on a non – competition clause in the labor law. In the work there are analyzed requirements to non – competition clause set in the Latvian Labor Law and given insight in regulations of non – competition clause in other European countries and USA. Much attention is devoted to court practice in Latvia, Western Europe and USA. In most cases when the dispute between employer and employee ends up in a court, non – competition clause is being admitted as non-effective based on the fact that it is too wide and do not correlate with legitimate business interests.