Bērna izcelšanās noteikšana

Abstract

Darba uzdevums ir noteikt galvenos tiesību principus bērna izcelšanās noteikšanai, salīdzinot normatīvos aktus ar tiesu praksi. Ar bērna izcelšanās noteikšanu tiek realizētas un aizsāktas vienas no pirmajām bērna tiesībām kopš dzimšanas – zināt savu izcelšanos no konkrētās mātes un tēva un būt piederīgam noteiktai ģimenei. Tomēr Latvijas Republikas Civillikumā ir virkne nepilnību, kas nenodrošina bērna izcelšanās noteikšanu atbilstoši mūsdienu apstākļiem. Darba autore ierosina ieviest papildus normatīvo regulējumu par maternitātes apstrīdēšanu, ierakstu anulēšanu un jauna maternitātes ieraksta veikšanas kārtību, balstoties uz zinātniskām ekspertīzes metodēm. Kā arī būtu nepieciešams Latvijas Republikas Civillikuma 149. pantu papildināt ar izņēmumu, nosakot, ka bērna biloģiskajam tēvam būtu tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, pamatojot un pierādot to iespējami īsā laika posmā, lai netiktu pārkāptas bērna tiesības savlaicīgi saņemt savu identitāti un zināt savu patieso izcelšanos. Apstrīdēšanas termiņa noteikšana bērnam – divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas – ir ierobežojoša un nekorekta atšķirībā no citu personu apstrīdēšanas termiņa – divu gadu laikā pēc fakta uzzināšanas par bērna patieso izcelsmi. Darba autore rosina mainīt pašreizējo likuma regulējumu, nosakot bērna apstrīdēšanas termiņa sākuma tecējumu sākt skaitīt pēc šī fakta uzzināšanas dienas. Darba autore darbā analizē Latvijas tiesu praksi par bērna izcelšanās noteikšanu, salīdzinot to ar Eiropas Kopienu tiesas spriedumiem par bērna uzvārda piešķiršanu dažādu dalībvalstu pilsoņu bērniem. Viena no galvenajām tēzēm, analizējot tiesu praksi un likumu normu izpildi, ir bērnu tiesību prioritārais raksturs atšķirībā no citu personu tiesību ievērošanas, nepārkāpjot samērīguma principu.

The Task is to establish the main principles of law children's for the determination of the Origin of the Laws and regulations, compared with the case law of the Court of justice. With the determination of children's origin the one of the first children's rights since nascence – to know his own determination from a concrete mother and father, and a belonging to a definite family – has been realised and started. But in the Civil Law of Latvia there are a lot of imperfections, which do not provide the determination of children's origin according to the nowadays circumstances. The Author proposes to initiate collateral normative regulation about parentage impugn, register overrule and the new parentage register performance’s order, taking into consideration scientific expertise methods. Also the Section 149 of the Civil Law of Latvia should be supplemented with exception, determinating that the biological father of a child is rights to impugn the presumption of the paternity, substantiated and proved it in a short period of time so that the children’s rights to get their identity in time and to know their real determination would not be violated. Termed determination of the impugning to a child – within two years after reaching the age of maturity – is restricting and incorrect in contradistinction to other persons’ rights to contest the paternity presumption or acknowledged paternity - within two years calculated from the day when the circumstances of child’s real origin have been found out. The author proposes to change the existing regulation of Law, determinating that children themselves may contest the within two years calculated from the day when a child has found out the circumstances. The author analyses the Latvian Court of Justice judgments about the determination of children's origin, comparing them to the judgments of the European Community Court about the children’s surname assignation to the children from different European Union member states. One of the main thesis, analysing the judgments of court’s and the Law, is the priority of the children’s rights against the other person’s rights, not violating the principle of proportionality.