Starptautisko tiesu konkurējoša jurisdikcija

Abstract

Bakalaura darba tēma ir Starptautisko tiesu konkurējoša jurisdikcija. Darba mērķis ir izpētīt starptautisko tiesu konkurējošās jurisdikcijas problēmas aspektus un risināšanas iespējas. Pētījuma gaitā autore ir konstatējusi, ka starptautisko tiesu konkurējošās jurisdikcijas problēmas galvenie iemesli ir starptautisko tiesu sistēmas hierarhijas trūkums, jaunu un specializētu tiesību jomu, „autonomu režīmu” un ģeogrāfiski vai funkcionāli ierobežotu līgumu sistēmas veidošanās, kā arī pretrunīga starptautisko tiesību normu interpretēšana. Starptautisko tiesību un ES tiesību pretrunīgās interpretēšanas rezultātā rodas starptautisko tiesu un ES Tiesas jurisdikciju konkurence. Darba autore ir konstatējusi, ka konkurējošās jurisdikcijas problēmas visefektīvākais risinājums ir starptautisko tiesību normu interpretēšana saskaņā ar tiesību principiem lex specialis, lex posterior un lex superior, kas, sniedzot iespēju redzēt sakarības starp vairākām tiesību normām, nodrošina konkrētas izvēles un secinājumu pamatojumu. Starptautisko tiesu judikatūras pētījuma gaitā autore ir secinājusi, ka starptautisko tiesu konkurējošās jurisdikcijas problēmas risinājums ir pašu tiesnešu rokās, un, kamēr netiks pieņemts vispārējs regulējums, šī problēma turpinās ne tikai pastāvēt, bet arī strauji attīstīties.

The name of author’s bachelor thesis is “The concurrent jurisdiction of International courts”. The aim of this bachelor thesis is to analyse the problem of concurrent jurisdiction between international courts and tribunals and the Court of Justice of the European Union. In developing of this bachelor's thesis author state that main causes of the concurrent jurisdiction problem are the lack of a hierarchical structure, new and special types of law, “self-contained regimes” and geographically or functionally limited treaty systems creation, and also conflicting interpretation of International law. The conflicting interpretation of the relationship between International law and European Union law increase the risk of concurrent jurisdiction between international courts and tribunals and the Court of Justice of the European Union. Author concluded that the most effective solution of the concurrent jurisdiction problem are interpretative principles such as lex specialis, lex posterior and lex superior, which enable seeing a systemic relationship between two or more rules, and may thus justify a particular choice of applicable standards, and a particular conclusion.