Autora darba izmantošana bez autora piekrišanas un atlīdzības

Abstract

Zinātniskajā darbā tika analizēta Latvijas un citu Eiropas kontinentālajam, kā arī anglosakšu tiesību lokam piederīgo valstu praksi attiecībā uz gadījumiem, kad pieļaujama autora darba izmantošana bez autora piekrišanas un arī bez atlīdzības, vēršot uzmanību uz konkrētiem aprobežojumu veidiem un ar tiem saistītiem tiesību institūtiem un jēdzieniem. Autore konstatēja, ka trīssoļu pārbaudes adresāts ir neskaidrs, turklāt šī pārbaude ir nepiemērots instruments tiesas pielietojumam, lai gan tiesai obligāti būtu jāņem vērā trīssoļu pārbaudes principi, risinot ar autortiesībām saistītus konfliktus. Darbā analizēti Autortiesību likumā pastāvošie autortiesību aprobežojumu veidi, kas saistīti ar nelielo izņēmumu doktrīnu. Attiecībā uz publiski izstādīta darba izmantošanu autore ierosina izmaiņas Autortiesību likumā, nosakot, ka zināmos apstākļos publiski izstādīta darba izmantošana var notikt arī ar komerciālu mērķi. Analizējot darba nejaušas iekļaušanas pieļāvumu, autore secina, ka Autortiesību likums nepietiekami aizsargā nejaušas iekļaušanas gadījumus, un ierosina zināmā apjomā šo principu ieviest arī Latvijas autortiesību regulējumā. Analizējot citēšanas pieļāvumu, autore centās noskaidrot aprobežojuma darbības jomu, pieļaujamo citēšanas apjomu, kā arī citēšanas mērķu nozīmi. Autore ierosina papildinājumus Autortiesību likumā attiecībā uz darba izmantošanu parodijai. Analizējot autora darba izmantošanu informatīviem mērķiem, autore konstatēja, ka nepieciešams mīkstināt avota un autora vārda norādīšanas pienākumu attiecībā uz aktuālo notikumu atspoguļošanu, savukārt likuma normā attiecībā uz politisku runu un analoģisku darbu izmantošanas pieļāvumu būtu iekļaujamas arī publiskās lekcijas.

The work analyzes the uses of copyrighted works without the remuneration paid and without the consent of author focusing on particular copyright exceptions and their related issues. Author concluded it is not clear what is the real addressee of the three-step test, besides, although it should be mandatory for courts to apply the test on deciding copyright exceptions related matters, the test is unsuitable instrument for the courts’ application. Regarding the use of a work in public display author proposes to modify the exception, providing that under certain circumstances the use of work for commercial purposes should be allowed. Author concludes that the amount of Copyrights law safeguarding incidental inclusion uses of author’s work is insufficient and proposes to partly introduce this principle in national regulation. Author proposes several amendments concerning uses for the purpose of parody. Author concludes it is necessary to soften the mandatory demand to clearly state the source and authors name as regards the use of work for reporting current events. Also author proposes to consider the inclusion of public lectures in the regulation concerning the use of political speeches as well as similar works for information purposes.