Pierādījumu pieļaujamība kriminālprocesā

Abstract

Nosaukums – Pierādījumu pieļaujamība kriminālprocesā Mērķis – iegūt detalizētu priekšstatu par pierādījumu pieļaujamības izpratni Latvijā un citās Eiropas valstīs. Rezultāti. Pētījuma rezultātā autors ir izdarījis secinājumus par pierādījumu jēdzienu, pierādījumu pieļaujamības jēdzienu kopumā un atsevišķās valstīs. Ir izdarīti secinājumi par pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem šo valstu regulējumos. Galvenie secinājumi. Lai būtu pieļaujami, pierādījumiem jābūt iegūtiem likumīgi, no pareiza avota, pareizam subjektam un nostiprinātiem pareizā veidā. Ja tie tādi nav, tad var tikt izmantoti pierādīšanā tikai pie noteiktiem nosacījumiem. Apskatītajās valstīs tiesneša loma pieļaujamības noteikšanā ir atšķirīga. Pierādījumu pieļaujamība raksturo pierādījumu procesuālo kvalitāti, aizsargā indivīdus no valsts iestāžu varas robežu pārkāpšanas un sekmē taisnīgu lietu iztiesāšanu. Apjoms – 50 lapaspuses

Title – Admissibility of Evidence in Criminal Procedure Objective – to gain detailed view of perception of admissibility of evidence in Latvia, other continental European countries. Results. In result of this research author has made conclusions about the meaning of evidence, meaning of admissibility of evidence in general and in definite countries. Conclusions about the positive and negative aspects of their regulations are made. Main conclusions. To be admissible evidence must be obtained legally, from proper source, by proper subject and registrated the right way. If it is not, it may only be used in proving under certain conditions. In examined countries the role of the judge in establishing admissibility of evidence is different. Admissibility of evidence describes its procedural quality, protects individuals against states violation of its powers and stimulates a fair criminal trial.

Size – 50 pages