Nepilngadīgo pratināšanas taktikas īpatnības

Abstract

Autora mērķis, rakstot šo bakalaura darbu ir aprakstīt kriminālprocesā iesaistīto nepilngadīgo un mazgadīgo nopratināšanas kartību. Darbā ir sīkāk apskatīti nepilngadīgā un mazgadīgā liecinieka, cietuša un aizdomās turēta nopratināšanas īpatnības un tas, kādām personām jāpiedalās pie nopratināšanas. Pievērsta uzmanība nopratināšanas taktikas psiholoģiskajiem aspektiem kā nepilngadīgā un mazgadīgā sekmīgas pratināšanas pamatelementiem. Lai sekmīgi veiktu jebkuras personas nopratināšanu, procesa virzītājam ir jāievēro KPL noteikto apstākļu kopums; uzaicināšanas kārtība, tiesību izskaidrošana pratināmajai personai pirms pratināšanas, protokola rakstīšanas pienākums. It īpaši pratinot nepilngadīgus un mazgadīgus, papildus šīm pamatprasībām, izmeklētājam jāprot nodibināt psiholoģisko kontaktu ar pratināmo, kā arī rūpīgi iepriekš jāpārdomā un jāsagatavo pratināšanas plāns un iespējamie jautājumi, lai pareizi virzītu sarunu uz nepieciešamas informācijas saņemšanu no nepilngadīga. Pēc autora domām, nepilngadīgo un mazgadīgo pratināšanas kartība nav pietekami noregulēta un arī ievērota, līdz ar to šo personu pratināšanā var saskatīt pārkāpumus.

Author’s goal writing this bachelor degree paper is to describe the interrogation of under age persons, who are taking part in criminal procedure. In this work the interrogation of under age witnesses, victims and suspects is described in details as well as other procedure participants. Special attention is paid to psychology as interrogation tactics main element. In order to successfully interrogate any person, detective must observe the law – summon participants, explain the rights before the interview and fill in the protocol. Especially when interviewing under age persons, detective must establish psychological contact with interrogated person, work out a plan and possible questions in order to gather the most information from the interview. Author thinks that the interrogation of minors is weakly regulated and observed.