Agresijas definīcija,pielietošana un ar to sasitītās problēmas

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot kā tiek definēta agresija un kas raksturo šīs definīcijas noteicošos elementus. Tiek apskatīta definīcijas loma saistībā ar nozīmīgiem agresijas aktiem un pašreiz aktuāliem notikumiem Ukrainā, Krimas pussalā. Tiek sniegts neliels ieskats arī vēsturē saistībā ar ilgo agresijas definīcijas izstrādes procesu. Pētījuma metode ir līdzšinējo kompetento orgānu atziņu par agresijas aktiem analīze saistībā ar agresijas akta intensitāti un sekām. Mērķis ir atrast pēc iespējas zemāku intensitātes pakāpi katram agresijas definīcijā noteiktajam agresijas aktam, ko par tādu ir atzinis kompetents orgāns. Rezultātā agresijas aktus ar līdzīgām sekām var atzīt par tādiem, pamatojoties uz šīm atziņām. Pētījuma galvenais mērķis ir tādējādi noskaidrot agresijas aktu esamību notikumos Krimas pussalā, bet pēc izvēlētās metodes šis mērķis netika sasniegts.

The goal of the study is to clarify the way how aggression is defined and what characterises the main elements of this definition. The role of the definition is viewed in respect of significant acts of agression and current events in Crimean peninsula. Insignificant glimpse in the history of defining aggression is delivered in regard to prolonged time it took to definēt it. Main method of the study is to analyse the resolutions of the competent organ in respect to intensity of the act of aggression and its consequences. The aim is to find out the least intense act of aggression, recognised by the competent organ in respect to certain acts of aggression defined in the Definition of Aggression. As a result similar acts of aggression can be recognized on the basis of these resolutions. The main goal of this method is to ascertain the existance of an act of aggression in regard to recent events in Crimean peninsula but it has not been achieved.