Neuzmanība kā vainas forma

Abstract

Bakalaura darbā „Neuzmanība kā vainas forma”, tiks apskatīta vainas institūta vēsturiskā attīstība, uzsverot vainas formu – neuzmanība. Vainas jēdziena saturu Krimināllikumā veido divas formas, proti, nodoms un neuzmanība, lai tos nošķirtu nepieciešams vērtēt personas psihisko attieksmi pret nodarījuma objektīvo pusi. Darba mērķis ir padziļināti izpētīt vainas institūtu krimināltiesībās, pievēršot uzmanību vienai no vainas formām – neuzmanībai –, kā arī tās norobežošanai no citiem vainas veidiem, pareizai vainas kvalifikācijas noteikšanai, izdarot secinājumus un izvirzot priekšlikumus. Darbā tiks apskatīti neuzmanības veidi, proti noziedzīga pašpaļāvība un noziedzīga nevērība, kā arī tiks salīdzināts neuzmanības jēdziens ar ārvalstu regulējumu.

Atslēgvārdi: Vaina, neuzmanība, noziedzīga pašpaļāvība, noziedzīga nevērība, nodoms.

The theme of the present Bachelor Thesis is negligence as a form of guilt. The historical development of the institution of guilt will be analysed and the main focus will be put on negligence as a form of guilt. The concept of guilt in Criminal law consists of two forms, videlicet (namely), an intention and negligence. In order to separate one from the other it is indispensable to assess the mental regard to the objective side of the offense. The aim of the present paper is to investigate the institution of guilt in the Criminal Law focusing on the one of the aforementioned forms of guilt - negligence, and its isolation from the other forms of guilt, as well as proper determination of qualification of guilt by means of drawing relevant conclusions and raising proposals The present paper will comprise a review of types of negligence, videlicet, crime and criminal neglect of self-reliance.