Kukuļa izspiešanas nošķiršana no kukuļa pieprasīšanas

Abstract

Bakalaura darbs ir veltīts divu kukuļņemšanas kvalificējošo pazīmju – kukuļa pieprasīšanas un kukuļa izspiešanas – izpētei un analīzei. Darba gaitā autors secina, ka praksē kriminālprocesa ietvaros ne vienmēr tiek visaptveroši analizēts jautājums, vai darbība, par kuru dots kukulis, bija likumīga vai nelikumīga, un vai valsts amatpersona apdraudēja personas likumīgās intereses vai nē, kas var novest pie kļūdainas noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas. Ievērojot teorētiskās atziņas un apkopoto praksi par konkrēto tiesību normu piemērošanas apstākļiem, šajā darbā tiek analizēta un formulēta izpratne par pazīmēm, pēc kurām ir iespējams nošķirt abus minētos kukuļņemšanas veidus.

Atslēgas vārdi: noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā, kukuļošana, kukuļa pieprasīšana, kukuļa izspiešana.

This bachelor thesis is dedicated to the research of two qualifying indicators of bribe-taking – request of bribe and extortion of bribe. In this thesis author concludes that in practice in criminal proceeding question, whether the activity for what the bribe was given was lawful or unlawful and whether the state official threatened the lawful interests, is not always analyzed in a comprehensive way and therefore it may lead to the incorrect qualification of criminal offence. Taking into account theoretical ideas and practice about the application of particular legal norms, analysis is made and comprehension is formulated about indicators, according to which a separation between these two types of bribe-taking can be made.

Key words: criminal offences in state authority service, bribing, request of bribe, extortion of bribe.