G. Radbruha formula un tās piemērojamība

Abstract

Vai jebkas, kas ietērpts atbilstošā likuma formā un manifestēts kā likums, ir derīgs likums, neatkarīgi no tā satura. Minētais jautājums kļūst aktuāls, kad valsts īstenotā režīma ietvaros tiek pieņemti klaji netaisnīgi likumi, kas tiek izmantoti kā „netaisnības instruments”. G.Radbruha formula noteic, ka „ekstrēmi netaisnīgs” likums nav spēkā, kā rezultātā personas, kas to pieņēmušas vai pildījušas, pēc tam var saukt pie atbildības. G.Radbruha formula praktisku nozīmi ir ieguvusi Vācijā pēc 1945.gada un atkārtoti pēc 1989.gada, kad Vācijas tiesas saskārās ar iepriekšējo režīmu atstāto mantojumu. Darba mērķis ir izanalizēt G.Radbruha formulas saturu un tās piemērojamību. Darbā gaitā tiek raksturota G.Radbruha tiesību izpratne un analizēta G.Radbruha formula, tai skaitā tās piemērojamība un nepieciešamība. Atslēgas vārdi: G.Radbruha formulu, netaisnīgs likums, nullum crimen, nulla poena sine lege, taisnīgums.

Can the label “law” apply to rules regardless of its content. The issue arises when the state adopt’s blatantly unjust laws, which are used as “an instrument of injustice”. G.Radbruch’s formula argues that a sufficiently unjust rule loses its status as a valid legal norm.as a result of the persons who accepted or fulfilled it, can be held liable. G.Radbruch’s formula has gained practical importance in Germany after 1945 and 1989, when courts in Germany had to deal with the legacy of the previous regime. This paper examines G.Radbruch’s formula, including G.Radbruch’s conception of law and content, applicability and necessity of G.Radbruch’s formula. Keywords: G.Radbruch’s formula, unjust law, nullum crimen, nulla poena sine lege, justice.