Kriminālprocesuālās sankcijas kā procesuālo piespiedu līdzekļu institūta apakšgrupa
Автор
Borisova, Daiga
Co-author
Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Advisor
Meikališa, Ārija
Дата
2015Metadata
Показать полную информациюАннотации
Kriminālprocesuālās sankcijas kā procesuālo piespiedu līdzekļu apakšgrupa LR kriminālprocesuālajā zinātnē ir ļoti maz pētītas un analizētas. Bakalaura darba ietvaros tika apskatīta viena no procesuālo piespiedu līdzekļu apakšgrupām – procesuālās sankcijas.
Darba mērķis bija apskatīt procesuālo piespiedu līdzekļu institūtu kriminālprocesā un procesuālo sankciju vietu tajā, salīdzināt Latvijā un ārvalstīs piemērojamos piespiedu līdzekļus par procesuālo pienākumu nepildīšanu vai neatbilstošu pildīšanu, kā arī atklāt procesuālo sankciju trūkumus un arī piedāvāt priekšlikumus šo trūkumu novēršanai.
Darba uzdevums bija, izanalizēt procesuālo sankciju jēdzienu, un veidus, to vietu Latvijas procesuālo piespiedu līdzekļu sistēmā. Salīdzināt ārvalstu kriminālprocesos lietotos līdzekļus, kuri atbilst Latvijas kriminālprocesuālā regulējumā noteiktajām procesuālajām sankcijām, to veidus, būtību un vietu procesuālo piespiedu līdzekļu sistēmā. Iepazīstoties ar ārvalstu pieredzi, sniegt priekšlikumus, ar kuriem varētu uzlabot nacionālo KPL.
2005. gada 25. aprīlī Latvijas Republikas Saeima pieņēma Kriminālprocesa likumu, kas stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī. Pieņemot šo likumu, likumdevējs būtiski mainīja kriminālprocesa tiesisko regulējumu. Kriminālprocesa likumā likumdevējs atsevišķā sadaļā iekļāva tādu procesuālo piespiedu līdzekļu veidu kā procesuālās sankcijas, kurš līdz šim likumā nebija atsevišķi regulēts, no procesuālo piespiedu līdzekļu grupas.
Darba autore ir pētījusi sankciju jēdzienu un būtību, meklējusi atbilstošas normas par procesuālajām sankcijām Kriminālprocesa kodeksā un salīdzinājusi tās ar spēkā esošo Kriminālprocesa likuma redakcijā iekļautajām normām, lai noteiktu, vai ir nepieciešama atsevišķa procesuālo sankciju sadaļas iekļaušana Kriminālprocesa likumā, kā arī norādījusi uz iespējamām nepilnībā, kas saistītas ar procesuālo sankciju institūtu.
Darba tapšanas procesā tika secināts, ka ir nepieciešams pilnveidot KPL iekļauto regulējumu attiecībā uz procesuālajām sankcijām gan atsevišķi nosakot katra procesuālās sankcijas veida piemērošanas pamatu, gan pārdomājot, vai ir nepieciešama šāda institūta regulējums atsevišķi no pārējiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem.
Atslēgvārdi: kriminālprocess, piespiešana, procesuālie piespiedu līdzekļi, cilvēktiesību un brīvību ierobežošana, procesuālās sankcijas. Criminal procedure sanctions as a subgroup of procedural compulsory measures are not much researched or analyzed within criminal procedural science in LR. The thesis looks into one type of procedural compulsory measures – procedural sanctions.
The goal of the work was to look into the institute of procedural compulsory measures in criminal procedure and the place of procedural sanctions within it, compare Latvian and foreign applicable compulsory measures for non-execution or improper execution of his or her procedural duties, find shortcomings and solutions to those.
The task was to analyze the concept of procedural sanctions, the types, and its place within the Latvian system of procedural compulsory measures. Compare the measures of foreign criminal procedure which correspond to Latvian regulations, their types, concept and place within the compulsory measure system. Familiarizing with foreign experiences, offer proposals with whom to improve national criminal procedure law.
On the 25th of April, 2005, the Republic of Latvia adopted the Criminal Procedure Law, which came into force on the 1st of October, 2005. Adopting this law, the legislature significantly changed the legal framework of criminal procedures. In an seperate section, the legislature included a type of compulsory measures, the procedural sanctions, which up to that point were not regulated within the law.
The author has researched the concept and nature of sanctions, suitable norms of provedural sanctions in the Criminal Procedure codex and compared those to the existing redaction norms in the Criminal Procedure law, as well as shown insufficiencies in the sanction institutions.
During research it was concluded that it is necessary to improve the included regulation in regards to sanctions within the Criminal Procedure Law,, as well as determine the application of each, and determining whether such a distinct regulation is necessary.
Keywords: criminal process, compulsory, procedural compulsory mesaures, human rights and freedom infringements, procedural sanctions