Soda noteikšanas vispārīgie principi likumā un praksē

Abstract

Nosakot personai sodu par viņas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, pirmām kārtām jāvadās no soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, kuru pareiza izpratne un piemērošana ļauj sasniegt soda mērķi un realizēt tādus krimināltiesību principus, kā likumības, humānisma, taisnīguma un vienlīdzības. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta 2.daļu tiesa, nosakot sodu, un prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, ņem vērā 1) izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un 2) radīto kaitējumu, 3) vainīgā personību, 4) atbildību mīkstinošos un 5) pastiprinošos apstākļus. Maģistra darbs ir izstrādāts uz minētā panta bāzes. Soda noteikšana ir viena no svarīgākajām krimināltiesisko attiecību noregulējuma sastāvdaļām, kas tiek īstenota tiesvedības procesa ietvaros, bet kopš 2005.gada 1.oktobra grozījumiem Krimināllikumā, kas tika veikti saskaņā ar jaunā Kriminālprocesa likuma stāšanos spēkā, soda noteikšana tiek saistīta arī ar prokurora funkcijām, kuram ir piešķirtas tiesības Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos izbeigt kriminālprocesu, sastādot prokurora priekšrakstu par sodu. Maģistra darba temata atklāšanai darba autore galvenokārt pievērsusies tiesu spriedumu analīzei, jo tiesas funkcijas soda noteikšanā ir ievērojami plašākas nekā prokuroram. Pētot tiesu spriedumus, ir radies priekšstats par pastāvošajām likuma interpretācijas un piemērošanas problēmām, kas ir akcentētas šajā maģistra darbā, mēģinot rast tām risinājumu. Darba autore vērsusi uzmanību uz soda noteikšanas vispārīgo principu realizēšanu praksē, īpaši akcentējot savu uzmanību Krimināllikuma 46.panta 2.daļas izpratnei un šā panta sastāvā esošo elementu interpretācijai. Tāpat darba autore pievērsusies jautājumam par soda noteikšanas speciālo principu , kas ietverti Krimināllikuma 49. un 55.pantā, prasību ievērošanu praksē, ņemot par pamatu soda noteikšanas vispārīgo principu jēgu un saturu. Maģistra darba temats norāda uz to, ka šajā darbā tiek runāts ne tikai par soda noteikšanas problēmām praksē, bet arī par likuma nepilnībām. Darbā ir norādīts uz ieteicamajiem Krimināllikuma grozījumiem, kas būtu nepieciešami, ņemot vērā pastāvošo tiesisko situāciju. Maģistra darba ietvaros veiktā pētījuma rezultātā tika izanalizēti 55 tiesu spriedumi un lēmumi, to skaitā 19 rajonu (pilsētas) tiesu spriedumi, 18 apgabaltiesu spriedumi un 19 Augstākās tiesas spriedumi un lēmumi.

The subject of this graduate work is „The general principles of the establishment of punishment in law and practice” that is included into Criminal code article 46 (2). The question of the establishment of punishment is still actual as this issue is one of the most important parts of the criminally-legal relations adjustment. According to Criminal code article 46 (2) the court and since year 2005 so the public prosecutor appointing a punishment to the guilty consider the following: character and damage of the criminal act, the personality of the guilty, and so the circumstances softening and aggravating the responsibility of the guilty. This norm is a basis of the graduate work. In the graduate work there is not seen only the part of Law but also realization of corresponding norms in judicary practice. The author of work brings to a focus to lacks in regulation separate norms in the Law, on them incorrect interpretation and application in practice of establishment of punishment. Besides the author gives the analysis of adjudications to specify problems of practice. Analyzing Law and adjudications the author has found out some problems, and in this work author gives them the possible decisions that can be reached by changes in the Law. A problem still is the institute of conditional sentencing and as ambiguous interpretation of the circumstances softening and aggravating the responsibility of the guilty. In the graduate work the author has used as a basis the Criminal code and adjudications, and also the decisions of the Supreme court. In total 55 adjudications and decisions had been analysed. Besides in the graduate work the author has given comparison of norms of the Criminal code with norms of criminal codes of foreign countries. The purpose of graduate work is disclosing the maintenance of the general principles of establishment of punishment and a conclusion in occasion of application of these principles in practice, and also finding-out of a question on necessity for the changed in Criminal code.