Labas pārvaldības princips

Abstract

Maģistra darbs veltīts labas pārvaldības principam, tā satura un elementu analīzei. Darba mērķis ir labas pārvaldības kā atsevišķa tiesību principa elementu noskaidrošana un izpēte, nolūkā atklāt labas pārvaldības principa saturu. Darbā autore konstatē, ka pastāv vairākas labas pārvaldības principa izpratnes. Pastāv labas pārvaldības principa plašākais un šaurākais tvērums, kā arī labas pārvaldības principa iekšējā dimensija. Katrai no šim dimensijām autore piedāvā individuālu terminoloģiju, labas pārvaldības principa jēdzienu atstājot patstāvīgam tiesību principam, kas regulē attiecības starp valsts pārvaldi un indivīdu. Nolūkā atklāt labas pārvaldības principa saturu, autore pievēršas labas pārvaldības principa elementu analīzei starptautiskā un nacionālā līmenī. Starptautiskā līmenī autore analizē Eiropas Savienības un Eiropas Padomes ietvaros izdotos, labas pārvaldības principu saturošos dokumentus, Eiropas Ombuda darbības un Eiropas Kopienu tiesu praksi. Nozīmīgākais dokuments Eiropas Savienības ietvaros attiecībā uz labas pārvaldības principu ir 2000. gadā pieņemtā Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Hartā ietvertās tiesību uz labu pārvaldību sastāvdaļas ir tās, kas veido labas pārvaldības principa saturu. Analizējot labas pārvaldības principa izpratni nacionālā līmenī, autore pēta Eiropas Savienības valstu konstitūcijas. Autore konstatē, ka Somijas konstitūcijā vienīgajā ir minētas tiesības uz labu pārvaldību, taču labas pārvaldības principa atsevišķi elementi ir ietverti arī citu valstu konstitūcijās. Tomēr ar labas pārvaldības principu garantējamās tiesības Eiropas Savienības valstu ietvaros tiek pilnvērtīgāk aizsargātas administratīvajā līmeni, konstitucionālam rangam atstājot tikai atsevišķus labas pārvaldības principa elementus. Visbeidzot autore apraksta Latvijā pastāvošos labas pārvaldības principa avotus un analizē tajos ietverto labas pārvaldības principa izpratni. Autore secina, ka labas pārvaldības princips ietverts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kurš būtiski atšķiras no citiem labas pārvaldības principa avotiem Eiropā, jo tajā tiek strikti nošķirti labas pārvaldības pamatprincipi un labas pārvaldības princips. Atsevišķi labas pārvaldības principa elementi aizsargāti arī Satversmes 104. pantā. Bet Satversmes tiesa ir atvasinājusi labas pārvaldības principu arī no Satversmes 1. un 89. pantiem, tādējādi piešķirot konstitucionāli rangu pārējiem, Satversmē tiešā tekstā neietvertiem, labas pārvaldības principa elementiem.

The main topics of this thesis are the principle of good administration, its individual fundamental elements and analysis. The aim of this work was to analyze these principles/policies and their component parts as legal concepts in order to gain a better understanding of how they operate. The author of this work noted that there are different interpretations of the term ‘good administration’. There are broad, general interpretations, and others that are narrower, focused on the inner dimensions of the term. For each interpretation of the term offered in this work, the author provided the necessary terminology and legal principles that define the relationships between the administrative government and the individual. In order to achieve the aims of this investigation, the author examined the good administration principle and policies on the national and international level. At the international level, the author analyzed the European Union and European Parliament’s work, that included framework for good administration, as well as the work of European Ombudsman and European Court of Justice. The most important EU document in relation to good administration is The Charter of Fundamental Rights, which was adopted by the European Council in December 2000. The Charter established the body of rights and values, some of which are the necessary elements that make up the good administration principle and policies. At the national level, the author examined the constitutions of the individual EU member states. The author discovered that only the constitution of Finland mentions the right to good administration. However, the individual elements that make up the policies of good administration are included in most EU countries’ constitutions. The author also described the sources of the good administration policies in Latvia, and analyzed the interpretations of the term ‘good administration’ used in those sources. It was concluded that the notion of good administration was included in the state legislation (Valsts pārvaldes iekārtas likums), which differs from some of the European legislation mostly because it clearly separates the fundamental tenets of good administration from the policy/principle itself. Additionally, some of the elements that make up the policy are protected under Constitution Article 104. However, the Constitutional Court removed the good governance policies from Articles 1 and 89. This allowed the fundamental elements of the policy that were not covered in the text of the Constitution to be given the constitutional status.