Nodokļu maksātāja subjektīvās tiesības uz normatīvajos aktos paredzētajām priekšrocībām nodokļu jomā, to pierādīšana un atbildība par šo tiesību nepareizu izmantošanu

Abstract

2004.gada 1.februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums un darbu uzsāka administratīvās tiesas. Administratīvo tiesu kompetencē tika nodota arī nodokļu administrācijas lēmumu kontrole. Pieteikumi par nodokļu administrācijas lēmumiem šobrīd veido ievērojamu daļu no kopējā administratīvajās tiesās izskatāmo lietu skaita. Lielākajā daļā nodokļu lietu strīds ir par to, vai nodokļu maksātājs ir pareizi izmantojis savas subjektīvās tiesības uz nodokļu normatīvajos aktos paredzējām priekšrocībām. Atbilstoši tiesiskajam regulējumam, VID noteiktais pienākums samaksāt papildus budžetā nodokli, vienmēr ir saistīts arī ar ievērojamas soda naudas noteikšanu, kas tiek noteikta ar obligāto administratīvo aktu. Taču lai arī soda naudas apmērs liecina, ka šāds sods ir krimināltiesiska rakstura un, lemjot par piemērojamo sodu, ir jāvērtē nodokļu maksātāja vaina, tomēr nodokļu maksātāja vaina iestādē netiek vērtēta. Tomēr Latvijas tiesās attīstās pozitīva prakse, ka nodokļu maksātāja vaina ir jāvērtē, nosakot soda naudas apmēru, taču diemžēl pagaidām tiesu prakse ir apsteigusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” tiesisko regulējumu un VID izpratni par soda noteikšanas principiem. Tieši nodokļu maksātāja vainas noteikšanas un pierādīšanas problēmas ir galvenais izpētes priekšmets darbā „Nodokļu maksātāja subjektīvās tiesības uz normatīvajos aktos paredzētajām priekšrocībām nodokļu jomā, to pierādīšana un atbildība par šo tiesību nepareizu izmantošanu”. Darbā norādīts uz pierādīšanas problēmām nodokļu lietās, kā arī izvirzīta konceptuāli jauna pieeja nodokļu maksātāja vainas noteikšanai, saistot šo procesu ar krietna komersanta rūpības principu. Analizējot, vai nodokļu maksātājs darbojies saskaņā ar krietna komersanta rūpības principu, iespējams pārbaudīt nodokļu maksātāja subjektīvo attieksmi pret nodarījumu, jeb nodokļu maksātāja vainu. Tādējādi iespējams izvairīties no neviennozīmīgas Latvijas tiesu prakses pamatot nodokļu maksātāja pārkāpumu ar citas personas pārkāpumiem. Analizējot administratīvo tiesu praksi nodokļu lietās un normatīvo regulējumu, norādīts uz trūkumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kā arī sniegti priekšlikumi likuma grozījumiem un tiesu nolēmumu juridiskās argumentācijas uzlabošanai.

On 1 February 2004 the Administrative procedure law came into force and administrative courts started operating. Control over the tax administration decisions was handed over falling within the competence of administrative courts. At present petitions on tax administration decisions account for a considerable share of the total number of cases considered by administrative courts. To a greater extent any tax case dispute concerns whether a taxpayer duly exercised his/her equitable right of the advantages provided for by regulatory enactments covering tax. Pursuant to legal regulation, the SRS determined the obligation to pay additional tax in the budget is always related to imposing considerable penalties determined by binding administrative act. Though this amount of penalty witnesses that this penalty is of a criminal nature deciding on the applicable penalty it should be valued a taxpayer’s guilt, nonetheless the guilt of the taxpayer is not evaluated in the establishment. Though there is a positive practice developed at Latvian courts that a taxpayer’s guilt should be evaluated when defining the amount of penalty, however unfortunately for the present court rulings pull ahead of legal regulation of the law “On Taxes and Fees” and the SRS idea relating to the principles of determining a penalty. The problems of determination and proof of the guilt in particular of a taxpayer is the key subject of study in the paper “A taxpayer’s equitable rights of the advantages provided for by regulatory enactments in the sphere of taxes”, proof thereof and responsibility for wrong exercising of these rights”. The paper points out to the problems of proof covering tax cases, as well as the conceptually new approach is advanced in determining the guilt of a taxpayer connecting this process with the principle of a fair merchant’ care. Having analyzed whether a taxpayer operates according to the principle of a fair merchant’ care, it is possible to verify a taxpayer’s subjective attitude towards an offence or guilt of the taxpayer. Thus, it is possible to evade the Latvian court inadequate practice to reason taxpayer’s breach with other persons’ infringements. Having analyzed the administrative court practice covering tax cases and the normative regulation, it is pointed out to the drawbacks in the law “On Taxes and Fees”, as well as proposals are given relative to amendments to the law and the improvement of legal argumentation of court decisions.