Tiesnešu neatkarības un atalgojuma svārstību koherences problēmas

Abstract

Ekonomiskā krīze pasaulē ir skārusi arī Latviju. 2008.gada nogalē valdība bija lēmusi nodrošināties ar ārvalstu institūciju atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai un saņēma apsolījumu 7,5 miljardu eiro lielam aizdevumam. Aizdevumu programma ietver nosacījumus, ka jāsamazina budžets, izdevumi, nodarbināto skaits valsts pārvaldē. Izmaksu samazināšana notika mehāniski, neveicot pētījumus par samazinājuma efektivitāti un nozīmi katrā valsts varas atzarā. Taupības vārdā ar lozungu „krīze” tiek apdraudēts pārāk daudz būtisku lietu – gan cilvēka iespēja nopirkt grāmatu, gan viņa drošība un dzīve tiesiskā valstī. Sabiedrība vairs nevar paļauties uz vispār atzītiem tiesību principiem, tiek apdraudētas vienas no būtiskākajām cilvēka tiesībām – tiesības uz taisnīgu tiesu. Leģitimitātes problēmas, ko pieļāvusi izpildu vara un likumdevējs samazinot atalgojumu tiesnešiem, parāda šo varas atzaru vēlmi tieši ietekmēt tiesu neatkarības principu un vājināt tiesu, bet līdz ar to tiesību nozīmi sabiedrībā. Maģistra darbā „Tiesu varas neatkarība un tiesnešu atalgojuma koherences problēmas” ir analizēts tiesu varas neatkarības jēdziens un saturs, pārvaldes, likumdevēja un tiesu varas mijiedarbība. Analizēts pamatojums, kas bija pamatā tiesnešu un tiesu darbinieku darba samaksas sistēmas izveidei, sistēmas attīstība līdz 2008.gada 12.decembrim. 2008.gada 12.decembra izmaiņu tiesiskuma problēmas, kad faktiski tiek apturēta Tiesnešu atalgojuma sistēmas darbība. Darbā tiek pētīts ekonomiskās krīzes jēdziens un saturs, kā arī valsts pārvaldes politika, pieņemto lēmumu un normatīvo aktu leģitimitātes problēmas. Veikta tiesas spriešanas funkcijas un valsts pārvaldes funkciju salīdzināšanas problemātikas analīze, saistībā ar valsts pārvaldes vēlmi iekļaut tienešu atalgojumu vienotā atalgojuma likumā. Taisnīguma dažādās izpratnes Latvijas valsts varas atzaros. Valsts pārvaldes politikas ietekmes noskaidrošanai uz tiesu neatkarības principu un tiesneša statusu sabiedrībā, tika veikta tiesnešu anketēšana un sabiedrības aptauja un pētīta Valsts pārvaldes politikas ietekme uz tiesu neatkarību. Maģistra darba mērķis ir izpētīt un noteikt nepieciešamās normatīvās izmaiņas tiesnešu, tiesu varas neatkarības nodrošināšanai un nošķiršanai no izpildu varas un likumdevēja varas. Apstiprināt darbā izvirzīto hipotēzi, ka tiesu vara nevar tikt iekļauta normatīvajā aktā, kas regulē atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē, tā kā valsts pārvaldes funkcijas, iekārta šo funkciju izpildei mērķis un filozofija nav salīdzināma ar tiesas spriešanas funkciju, līdz ar to tai nevar noteikt vienotus atalgojuma kritērijus. Darbā tika iekļauta visu līmeņu tiesu tiesnešu anketēšana par atalgojuma jautājumiem, šī atalgojumu sistēmas iespējamo izmaiņu ietekme uz tiesas spriešanas funkciju izpildi un tiesnešu kā sociāla aktīvas grupas dalībnieka subjektīvā attieksme. Aptauja ļāva novērtēt tiesneša amata statusa izmaiņas sabiedrībā. Darbs sastāv no 4 nodaļām. Pirmajā nodaļā tiks pētīts tiesu varas neatkarības jēdziens un saturs un valsts pārvaldes politikas jēdziens, kā arī valsts pārvaldes un tiesu sistēmas savstarpējā mijiedarbība Latvijā – atsvara – līdzsvara sistēma un iespējamās nobīdes tajā. Otrajā nodaļā pētīta tiesnešu darba samaksas koncepcija, tās evolūcija cēloņi, kas noteikuši koncepcijas izveidi un panāktie rezultāti. Izmaiņas, kas notikušas pēc 2008.gada 12.decembra Valsts pārvaldes politiskajiem lēmumiem. Trešajā nodaļā pētīts ekonomiskās krīzes jēdziens un valdības rīcības iespējamās tiesiskās sekas. Ceturtajā nodaļā veikts praktisks pētījums par vienotās atalgojuma sistēmas iespējamību un šādas sistēmas ieviešanas ietekmi uz tiesneša neatkarību, tiesneša statusu sabiedrībā. Darbā izmantotas empīriskās un teorētiskās pētniecības metožu grupas. Empīriskā metode izmantota, veicot teksta satura analīzi, anketēšanu, kas ir kvantitatīvā pētījuma metode. Teorētiskā metode, salīdzinot tiesnešu atalgojuma koncepciju, kas izstrādāta 2002.gadā un vienoto at

The global economic crisis has also affected Latvia. At the end of 2008 the government decided to provide itself with foreign institution support for stabilisation of the Latvian macroeconomics and was promised to be granted a credit in amount of 7.5 billion Euro. The credit program provides for reduction of budget, expenses, number of employees in the State administration. Reduction of expenses was mechanical, without studies on efficiency of the reductions or their effect in each branch of the state authority. For the sake of economy and under the catchword “crisis” too many substantial things are threatened – from an ability of a person to buy a book to his/her safety and life in a judicial state. The society is no longer able to rely on established principles of law, one of the main human rights have been endangered – fair trial rights. Legitimacy problems caused by the executive power and the legislator reducing remuneration to judges shows their willingness to directly influence the court independence principle and to undermine the court, but therewith the meaning of the rights in society. In the Master’s Paper „Independence of Judiciary and Problems of Judge Remuneration Coherence” the author analyses the concept and content of the independence of judiciary, reciprocity of administration, legislator and judiciary. The author also analyses the statement of reasons based on which the judge and court employees remuneration system was established, the system development up to 12 December 2008. The legal problems of the changes of 12 December 2008, when validity of the remuneration system of judges was actually stopped. The concept and contents of economic crisis are also studied in the Paper, as well as State administration policy and legitimacy problems of the passed decisions and laws and regulations. The author has analysed the judicature function and state administration function comparison problems in relation to the State administration willingness to include the judge remuneration into a single remuneration law. Various perception of justice in branches of the Latvian state power. In order to determine the State administration policy influence over the court independence and status of the judges in society, an inquiry of judges and a public opinion poll was carried out, as well as study of the State administration influence over the court independence. The aim of the Master’s Paper is to study and determine the necessary normative amendments to ensure independence of judges and judiciary and to separate them from the executive power and legislative power. To confirm the hypothesis put forward in the Paper that the judiciary cannot be included in a normative act that regulates remuneration system in the State administration, since the State administration functions, the order for execution of these functions, aim and philosophy cannot be compared with the judicature function, therefore there cannot be single remuneration criteria. The Paper includes inquiry of judges of all levels on remuneration issues, the impact of the possible changes of this remuneration system on the judicature functions and the subjective attitude of judges as social, active members of a team. The inquiry allowed evaluating changes of the status of judges in the society. The Paper consists of 4 sections. Section 1 studies the concept and content of the independence of judiciary and concept of State administration policy, as well as reciprocity of State administration and court system in Latvia, the balance and counterbalance system and its possible offsets. Section 2 studies the concept of remuneration of judges, reasons of its evolution that have determined creation of the concept, and the achieved results. Changes that were caused by the State administration political decisions of 12 December 2008. Section 3 studies the concept of economic crisis and the possible legal consequences of the government’s activities. Sec